Priekšnosacījums tā dēvētā zaļā ūdeņraža ražošanai ir zaļās elektroenerģijas pārpalikums. Pašlaik Baltijā ir elektroenerģijas deficīts, un, lai atrisinātu šo būtisko problēmu, ir vajadzīgi ieguldījumi jaunos atjaunīgās enerģijas resursos. Līdz ar to energouzņēmumi Baltijas valstīs strādā pie jauniem vēja enerģijas un saules enerģijas projektiem. Turklāt, apzinoties situācijas nopietnību, parādās arvien vairāk projektu, situāciju raksturo ar Igauniju saistītās enerģētikas nozares kompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.
Vissvarīgākais zaļā ūdeņraža ražošanā ir lēta elektrība, tāpēc ļoti svarīgi ir vēja parki, kā arī saules parki. "Vējš ir primārais resurss, jo mūsu platuma grādos pūš visos gadalaikos. Zemo izmaksu stundām jābūt pietiekami daudz, lai nosegtu ūdeņraža ražošanas laiku. Līdz ar to lielajā "bildē" jūras vējš ir lielākā cerība," teic Latvijas enerģētikas nozares kompānijas Latvenergo valdes loceklis Kaspars Cikmačs.
Vienlaikus pastāv jautājums par savstarpējo konkurenci. Ir svarīgi, kura Baltijas valsts ātrāk uzcels savus vērienīgos vēja parkus un saules parkus. "Te strādās princips – kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Tā tas ir tāpēc, ka mums Baltijas reģionā ir ļoti labi elektroenerģijas starpsavienojumi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!