Proti, daudzu iepriekšējā krīzē cietušo nozaru, piemēram, būvniecības un rūpniecības, uzņēmumi patlaban turpina strādāt. Spēcīgāk nekā iepriekšējā krīzē ir cietuši tūrisma, sabiedriskā transporta un ēdināšanas uzņēmumi. Šīm tautsaimniecības sfērām ir mazāks pienesums kopējā ekonomikas pīrāga veidošanā nekā jau minētajai būvniecībai vai apstrādes rūpniecībai. Tas, kā arī fakts, ka gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību līmenī neesam tik pārkreditēti kā iepriekšējā krīzē, dod iemeslu domāt, ka ekonomiskās negācijas varētu būt mazākas nekā iepriekšējās desmitgades beigās un ka, pasaulei pārvarot Covid-19 uzliesmojumu, Latvijas ekonomika visai ātri varētu sākt atgūt pašreizējā krīzē zaudēto.
Cerēt uz patērētājiem
''Covid-19 pandēmijas ietekmē notika straujas nelabvēlīgas pārmaiņas iekšējā un ārējā tirgū, kuras novērst nebija iespējams. Nevarēja apturēt pieprasījuma kritumu sabiedriskajā ēdināšanā, kultūras un atpūtas nozarē, un tas pat nebūtu vēlams, jo Covid-19 prasītā cena būtu pārāk augsta. Ļoti iespējams, ka dažās iekšējo pakalpojumu nozarēs sliktākais jau ir aiz muguras un ka maijā apgrozījums restorānos un nepārtikas preču veikalos atkal kāps. Mazinoties bažām par inficēšanos, patērētāji aktivizēsies un valdība samazinās noteiktos ierobežojumus. Nedomāju, ka šo procesu vajadzētu īpaši steidzināt. Ja steiga radīs nākamo epidēmijas vilni, nāksies atkal ''pievilkt skrūves'','' pašreizējo situāciju vērtē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 11. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
jānis
Izaudzis
Aizsajūsmasaizrāvāselpa