Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Arī pēc pandēmijas svarīga būs prasme pielāgoties

Vērtējot to, kāda patlaban Baltijas valstīs ir situācija savstarpēji cieši saistītajās pasažieru transporta un tūrisma jomās, secināms, ka pirmo reizi daudzos gados Tallinas lidosta pārspēj Rīgas lidostu. Šādu redzējumu nesen notikušajā diskusijā Tūrisma pakalpojumu patiesā cena izteica Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, tūrisma eksperts Ēriks Lingebērziņš.


Latvija zaudē Igaunijai?

''Rīgas lidosta patlaban zaudē Tallinas lidostai ar rezultātu nulle pret vienu Tallinas labā,'' norādīja Lingebērziņš un skaidroja, ka ir ļoti svarīgi, lai starptautisko pasažieru pārvadājumu jomu un tūrismu reglamentējošie nosacījumi visās trijās Baltijas valstīs būtu vienādi.

Te jāatgādina, ka apkalpoto pasažieru skaita ziņā Rīgas lidosta joprojām pārspēj Tallinas lidostu, taču bažas, ka Rīga zaudē Tallinai, raisījis tas, ka aviokompānijām no Igaunijas iespējams piedāvāt plašāku lidojumu galamērķu klāstu nekā no Latvijas.  

''Šā gada janvārī lidostā Rīga iebraukušo un izbraukušo pasažieru kopskaits bija 50,4 tūkstoši, kas ir par 90,4% mazāk, salīdzinot ar 2020. gada janvāri,'' vēsta Latvijas Centrālā statistikas pārvalde. Par pasažieru skaitu kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētas lidostā aģentūra LETA/ BNS, atsaucoties uz lidostas operatorkompāniju Tallinna Lennujaam, vēsta, ka Tallinas lidostā janvārī tika apkalpoti 27 503 pasažieri, kas ir par 87% mazāk nekā pagājušā gada janvārī.

Nesen mūsu valstī plašas diskusijas raisīja ideja no Rīgas lidot uz valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) jeb tā dēvētajām trešajām valstīm, un Latvijas Satiksmes ministrija pauda gatavību valdībā virzīt priekšlikumu par lidojumu atjaunošanu uz trešajām valstīm. Par to mikroblogošanas vietnē Twitter vēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un norādīja, ka aizliegumam no Rīgas lidot uz valstīm ārpus ES ir jēga tikai tad, ja šāds aizliegums pastāv visās ES dalībvalstis, vai tad, ja ES iekšējās robežas ir slēgtas. Jāatgādina arī, ka šis jautājums aktualizējās saistībā ar to, ka atpūtas ceļojumu segmentā strādājošās kompānijas sāka piedāvāt lidojumus, piemēram, uz Ēģipti, no Tallinas. Tā 25. februārī tūrisma portālā Travelnews.lv bija lasāms, ka ceļojumu operatora Novatours vadītājs Leonīds Močeņovs apgalvo: ''Piedāvājam iespēju ceļot uz Ēģipti no Tallinas un Viļņas.''


Rīgai lidosta ir ļoti svarīga

Par situāciju pasažieru pārvadājumu jomā Rīgā un Tallinā Diena jau iepriekš jautāja arī Rīgas Brīvostas flotes valdes loceklim un vadītājam Kasparam Ozoliņam.  

Ņemot vērā mūsu valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, starptautiskajai lidostai Rīga ir ļoti būtiska loma, savienojot Latviju ar citām Eiropas un arī pārējās pasaules valstīm, uzsvēra Ozoliņš un mudināja ņemt vērā, ka Rīga atšķirībā, piemēram, no Briseles atrodas pārāk tālu no lielajām Rietumeiropas metropolēm, lai varētu iztikt bez labi attīstītas aviosatiksmes. ''Beļģijas iedzīvotāji ar autotransportu pa autoceļiem vai ar vilcienu pa dzelzceļu dažu stundu laikā var nokļūt Parīzē, Amsterdamā un Vācijas lielajās pilsētās. Latvijas iedzīvotājiem nav tādu iespēju, jo ceļš ar automašīnu no Rīgas, piemēram, līdz Vācijai prasa daudzas stundas. Turklāt braukšana pa Polijas autoceļiem tādiem autovadītājiem, kuri nav pieraduši pie tāliem braucieniem, nav vienkārša. To ņemot vērā, Latvijai ļoti svarīga ir labi attīstīta aviosatiksme,'' tendences raksturoja Ozoliņš.

Raksturojot jūras pasažieru segmentu, Ozoliņš sacīja: ''Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Rīgas ostā prioritāte ir kravu, it īpaši ogļu kravu, pārvadājumi, bet Tallinā – pasažieru pārvadājumi. Tas arī ir loģiski, jo, ja paraugāmies uz Baltijas un Ziemeļvalstu karti, tad redzam, ka galvenā jūras pasažieru plūsma ir starp Skandināviju un Tallinu, nevis starp Skandināviju un Rīgu.''  

Tas, ka Rīgas osta pasažieru pārvadājumu jomā ģeogrāfisko faktoru dēļ nepārspēs Tallinas ostu, gan nav iemesls, lai Rīgā neattīstītu jūras pasažieru pārvadājumu segmentu, akcentēja Ozoliņš un arī pauda, ka Rīgā šobrīd esošās pasažieru ostas infrastruktūra noteikti jāpilnveido un jāmodernizē, turklāt Latvijas galvaspilsētai jādomā par dažādu segmentu pasažieru – gan regulāro maršrutu prāmju pasažieru, gan kruīza kuģu pasažieru – piesaistīšanu pēc Covid-19 pandēmijas.

Jāpiebilst, ka vērienīgā Igaunijas kuģniecības kompānija Tallink Grupp, kuras meitasuzņēmuma Tallink Latvija prāmji līdz Covid-19 pandēmijai regulāri kursēja maršrutā Rīga–Stokholma, 2021. gada janvārī šajā maršrutā nav pārvadājusi nevienu pasažieri (2020. gada janvārī tika pārvadāti 43 532 pasažieri, rāda a/s  Tallink Grupp dati), līdz ar to var uzskatīt, ka šā gada sākumā pasažieru apkalpošana Rīgas ostā praktiski nenotiek. Starp Igauniju un Somiju Tallink Grupp šā gada janvārī pārvadājusi 93 279 pasažierus, kas ir par 71,6% mazāk nekā pērn janvārī, bet starp Igauniju un Zviedriju – 3269 pasažierus, kas ir par 94,8% mazāk, salīdzinot ar 2020. gada janvāri. 

Tallinas ostas (starptautiski pazīstamas ar nosaukumu angļu valodā Port of Tallinn), kur pasažieru pārvadājumu segmentā strādā gan kompānija Tallink Grupp, gan citas kuģniecības kompānijas, apkopotie dati par pērnā gada decembri rāda, ka tad Igaunijas galvaspilsētas pasažieru ostā apkalpoti kopumā 203 423 pasažieri, kas ir par 75,2% mazāk nekā 2019. gada decembrī. Ievērojami lielākā daļa – 190 734 pasažieri – braukuši maršrutā, kas savieno Tallinu un Helsinkus, bet tas ir par 73,7% mazāk nekā 2019. gada decembrī. 

Ozoliņš sarunā ar Dienu arī uzsvēra, ka Latvija līdz Covid-19 pandēmijai pozicionējusi sevi ''kā tūrisma valsti'' un tūrisms Latvijai būs svarīgs arī pēc pandēmijas, tādēļ ir ļoti būtiski attīstīt dažādu starptautisko pasažieru pārvadājumu infrastruktūru.


Sasalušais tūrisms

Tieši tūrisma nākotnei bija veltīta arī šīs nozares profesionāļu diskusija Tūrisma pakalpojumu patiesā cena. (Šo diskusiju organizēja Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultāte.) Patlaban ''tūrisms ir sasalis, bet tūrisms atgūsies, jo ceļošanas sentiments no XXI gadsimta realitātes nepazudīs. Cilvēki ir sociālas būtnes un, tiklīdz tas būs iespējams, atkal vēlēsies doties gan tuvākos, gan tālākos ceļojumos'', diskusijā sacīja Lingebērziņš. 

Viņš arī aicināja tūrisma profesionāļus jau šobrīd ''gatavoties tam brīdim, kad ceļošana atkal būs iespējama'', taču arī mudināja apzināties, ka ceļošanas un viesmīlības industrija pēc Covid-19 krīzes nebūs tāda, kāda bija līdz pandēmijai.  ''Pagājušā gada maijā, kad sapratu, ka tūrismā iestājies sasalums, pieņēmu lēmumu, ka nebūšu tas tūrisma nozares pārstāvis, kurš pārprofilējas. Psiholoģiskajā aspektā man šādu lēmumu pieņemt ir palīdzējušas zinātnieku atziņas par to, ka neviena krīze nevar būt bezgalīga un tātad arī šī Covid-19 krīze ātrāk vai vēlāk beigsies. Savukārt praktiskajā aspektā palikt tūrismā ir palīdzējis tas, ka man biznesā līdz pandēmijai veicās pietiekami labi, lai es šo gadu varētu iesaistīties dažādos projektos un strādāt pie ilgtermiņa risinājumiem,'' par savu pieredzi pastāstīja Lingebērziņš. 

Šobrīd veiksmes atslēga ir ''spēja pielāgoties un saglabāt pakalpojuma kvalitāti tādā līmenī, lai tā atbilstu cenai. Tūrisma nozarē nekas nav apstājies, taču nav viegli būt neatlaidīgam un spēt visur saredzēt iespējas. Tiem uzņēmējiem, kurus ar dažādiem projektiem atbalsta pašvaldības, ir vieglāk, un it īpaši tas attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem'', diskusijā pauda Liepājas pusē labi zināmā uzņēmuma JA Travel īpašniece Agita Kurzeme.

Pielāgošanos situācijai kā tūrisma izdzīvošanas recepti akcentēja arī  biznesa ceļojumu jomā strādājošā uzņēmuma Goal Events īpašniece Silvija Freimane. ''Līdz Covid-19 pandēmijai ievērojami lielākā daļa mūsu klientu bija no ārvalstīm, bet tad, kad sākās pandēmija, ātri sapratām, ka ārvalstu klientu kādu laiku nebūs un ka jāpārorientējas uz vietējiem klientiem. Tagad jau esam pārorientējušies un strādājam ar vietējo korporatīvo segmentu, organizējot tiešsaistes pasākumus,'' pastāstīja Freimane.

Arī Rīgā esošās tūristu mītnes Sherlock Art Hotel vadītāja Jūlija Žagunova akcentēja to, ka nozīmīga ir pielāgošanās situācijai, un pauda, ka pandēmijas laikā veikta gan uzņēmējdarbības optimizācija, gan biznesa modeļa korekcija, gan arī valsts atbalsta mehānismu, to vidū dīkstāves pabalstu, izmantošana.

Lingebērziņš, raksturojot kopējo situāciju nozarē, uzsvēra, ka tūrisma profesionāļu vidē pandēmija rada pārmaiņas, jo neviens uzņēmums, lai arī cik labi tam būtu veicies līdz Covid-19 krīzei un lai cik prasmīgi tas izmantotu valsts atbalstu, nevar gadu vai vēl ilgāk saglabāt pilnīgi visu darbinieku kolektīvu tādos apstākļos, kad darba apjoms ir būtiski samazinājies vai pat izzudis pavisam. Jau vērojams, ka Covid-19 krīzes laikā «tūrisma un viesmīlības nozare zaudē ne tikai zemākā, bet arī vidējā un augstākā līmeņa darbiniekus'', norādīja Lingebērziņš.

Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors arī pieļāva, ka, ņemot vērā Covid-19 krīzes radīto ceļojumu biznesa un viesmīlības jomas profesionāļu aizplūšanu no tūrisma nozares uz citām, krīzes mazāk skartām nozarēm, pēc pandēmijas tūrismā darbinieku ļoti trūks, un tūrisma atjaunošanai būs jāmeklē cilvēki, kuriem piemīt ''izpratne par pēcpandēmijas situāciju''. Viņš arī pieļāva, ka pēc pandēmijas Baltijā varētu parādīties jauni tūrisma nozares uzņēmumi, un līdz ar to ir gaidāma konkurence gan par klientiem, gan par biznesa nišām. Diskusijas dalībnieki arī bija vienisprātis par to, ka Latvijas tūrisma infrastruktūras normālai funkcionēšanai nepieciešami ārvalstu tūristi, jo ar vietējiem ceļotājiem vien nepietiek.


Elastība un mērķtiecība

Prognozējot tūrisma attīstības scenārijus, diskusijas Tūrisma pakalpojumu patiesā cena dalībnieki akcentēja vairākus aspektus. Vispirms tika uzsvērts, ka tad, kad ceļošana pēc Covid-19 radītā sastinguma atsāksies, gan tūrisma jomā strādājošajiem cilvēkiem, gan arī ceļotājiem būs jābūt daudz elastīgākiem, nekā tas bija līdz Covid-19 pandēmijai. Viesnīcu biznesā būs jāaizmirst par tādu metodi kā neatmaksājama viesnīcas numura rezervācija, it īpaši attiecībā uz ļoti savlaicīgi pirms ceļojuma veiktu rezervāciju. Iepriekš ceļotāji nereti piekrita veikt neatmaksājamu rezervāciju, jo atpūtas sezonas laikā, kā arī dažādu darījuma tūrisma pasākumu norises dienās daudzas viesnīcas bija maksimāli piepildītas. Jau šobrīd ir skaidrs, ka ''tad, kad atsāksies ceļošana, vismaz sākotnēji naktsmītnēm būs jākonkurē par klientiem, nevis klienti cīnīsies par vietu naktsmītnē'', norādīja Žagunova.

Gan viņa, gan arī Freimane uzsvēra, ka pandēmijas ietekmē ceļotājiem ļoti svarīgi būs, kā viesnīcās tiek ievēroti epidemioloģiskās drošības pasākumi, un ir iespējams, ka klienti dos priekšroku tām naktsmītnēm, kuras var garantēt epidemioloģisko drošību, pat ja cena tajās nebūs īpaši zema.

Runājot par ceļojumu saturu, Kurzeme prognozēja, ka tuvākajā laikā cilvēki ceļos individuāli un dos priekšroku dabas objektiem, cenšoties maksimāli izvairīties no drūzmēšanās telpās. Tūrisma nozares pārstāvji arī pauda viedokli, ka pēc Covid-19 pandēmijas ceļošana kļūst ilgāka, bet retāka tādā aspektā, ka ceļotāji izvēlēsies vienu divus garākus ceļojumus gadā, nevis piecus sešus īsus nedēļas nogales braucienus.

Diskusijā arī tika akcentēts tas, ka pēc pandēmijas ceļotāju intereses kļūs mērķtiecīgākas un līdz ar to tūrisma kompānijām būs jāpiedāvā konkrētām interešu grupām precīzi adresēti piedāvājumi.

Tika arī pieļauts, ka pēc pandēmijas daudz cilvēku būs gatavi maksāt par tādu ceļojumu, kas viņus patiešām interesē, nevis dosies kādā ceļojumā tikai tāpēc, ka ir lēts piedāvājums. Tā, piemēram, cilvēki, kuri vēlēsies doties kultūras ceļojumā uz Romu, interesēsies par iespējām doties šādā ceļojumā, nevis lidos uz Milānu tikai tāpēc, ka parādās lētas aviobiļetes.

Diskusijā arī tika secināts, ka pēc pandēmijas ļoti būtiska loma būs digitālajiem risinājumiem – sākot no automatizētas reģistrēšanās, ierodoties viesnīcā, līdz konferenču organizēšanai tiešsaistē.

Top komentāri

Rokands
R
vācu zinatnieki jau sen sakusi pētīt bistamos frankfurtes lidostas notekudenus kuri pirmie parada mikroorganismus ko socialas būtnes ievāza no puspasaulee, somija ar 80% ticamibu COVID19 noteikšanai izmanto un mācītus sunus, vacija lidl par 5€ pardod ātro testu kas ar 85% ticamibu nosaka COVID, bet seit ka sunu ciema visi stav dika mala un gaida kad upe nesis baļķi ar sociālām būtnēm un Australija lidz gada beigam nevienu ne ar ne bez Vakcinas negrib redzet visi 2 nedelas karantina iebrwucot.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses