Topā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums 2021.gadā pieauga par 19,3% un sasniedza 54,8 miljardus eiro, peļņas apjomam paliekot teju nemainīgam - 2,049 miljardi eiro salīdzinājumā ar 2,044 miljardiem eiro 2020.gadā. 67% no kopējā apgrozījuma (36,836 miljardi eiro) veidoja Lietuvas uzņēmumu apgrozījums, 16,7% (9,185 miljardi eiro) - Latvijas uzņēmumu, bet 16% (8,812 miljardi eiro) - Igaunijas uzņēmumu apgrozījums.
“Baltijas valstu ekonomika atguvās un sasniedza pirmspandēmijas līmeni jau 2021. gada vidū. Tas notika, pateicoties veiktajām investīcijām digitalizācijā, kas savukārt izraisīja ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) pieaugumu, īpaši saistībā ar programmēšanu un citiem IT pakalpojumiem. Tas liecina, ka pandēmijas ekonomiskās sekas vismazāk ietekmējušas tieši IT nozari. Nozare ir ceļā uz vēl spēcīgāku attīstību, vēl vairāk piesaistot ĀTI, kas arī veicinās algu pieaugumu tajā,” skaidro “Coface Baltics” vadītājs Mindaugs Sventickis (Mindaugas Sventickas).
Viņš arī norāda, ka visstraujāk auga Igaunijas uzņēmumi - to apgrozījuma pieaugums sasniedza 52%. Latvijas uzņēmumu apgrozījums pieauga par 16,9%, bet Lietuvas uzņēmumu - par 14%. “Pieaugot energoresursu cenām, jaunākajā “Coface” reitingā savas pozīcijas nostiprināja enerģētikas uzņēmumi, kā arī tie uzņēmumi, kas investēja izaugsmē. Apsveicami, ka, neskatoties uz ekonomiskajiem izaicinājumiem pērn, vairāk uzņēmumu strādāja ar peļņu”, saka M. Sventickas.
Latvijas uzņēmumu peļņa pieauga par 42% - līdz 240 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2020.gada rezultātiem (169 miljoni eiro). Lietuvas uzņēmumi kopumā guva 1,94 miljardu eiro peļņu (par 7,7% vairāk nekā gadu iepriekš), savukārt Igaunijas uzņēmumi pieredzēja 131 miljona eiro lielus zaudējumus.
No visiem Top 50 uzņēmumiem, tikai Latvijas uzņēmums AS “Latvenergo” guvis trīsciparu peļņu - 116 miljonus eiro, savukārt pārējo reitingā iekļauto Latvijas uzņēmumu peļņa bija pieticīgāka.
“Coface” Top 50 Baltijas valstu lielākie uzņēmumi ierindojas sekojoši: UAB “Vilniaus prekyba”, UAB “Maxima grupė”, AB “Orlen Lietuva”, “Uralkai Trading” SIA, UAB “Thermo Fisher Scientific Baltics”. Top 10 noslēdz AB “Ignitis grupė”, AS “ELKO grupa”, UAB “Maxima LT”, UAB “ME Investicija” un AS “Eesti energia”.
Reitingā fiksēti 9 jaunpienācēji, tostarp 2 Latvijas, 3 Lietuvas un 4 Igaunijas uzņēmumi. Latvijas uzņēmumi-jaunpienācēji bija AS “Latvijas gāze” un SIA “Orlen Latvija”. AS “Latvijas gāze” apgrozījums pērn audzis par 206% līdz 583 miljoniem eiro, uzņēmumam ieņemot 32.vietu topā. Savukārt SIA “Orlen Latvija” ieņēma 44.vietu, apgrozījumam augot par 57% līdz 488 miljoniem eiro.
Trīs Lietuvas uzņēmumi, topa jaunpienācēji, bija AB “Achema”, kas ieņēma 30.vietu ar apgrozījuma pieaugumu par 57% līdz 590 miljoniem eiro, “Neo group” UAB - 35.vietā ar apgrozījuma pieaugumu par 49% līdz 545 miljoniem eiro un “Bitė Lietuva”, kas ieņēma 46.vietu, apgrozījumam pieaugot par 14% līdz 480 miljoniem eiro.
Četri Igaunijas uzņēmumi, kas šogad iekļuva Top 50, bija 29.vietā ierindotais AS “Enefit Power”, kura apgrozījums pērn pieauga par 123% līdz 626 miljoniem eiro, AS “Tavid”, kura apgrozījums auga par 58% līdz 545 miljoniem eiro, ieņemot 34.vietu, “Bolt Technology” OU 42.vietā ar apgrozījuma pieaugumu par 126% līdz 501 miljonam eiro un “Kasperwiki Laevaomanikud” OU, kas ieņēma 45.vietu, apgrozījumam pieaugot par 49% līdz 485 miljoniem eiro.
Veidojot Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu sarakstu, “Coface” analītiķi apkopoja un analizēja arī citus datus. Tie liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāju skaits, kas šobrīd ir 6 miljoni, pārtraucis samazināties: pērn Lietuvā iedzīvotāju skaits bija 2,8 miljoni, Latvijā - 1,9 miljoni un Igaunijā - 1,3 miljoni. Pēc IKP īpatsvara uz vienu iedzīvotāju pērn situācija visstraujāk uzlabojās Lietuvā - šis rādītājs auga par 12,9% un sasniedza 20 tūkstošus eiro. Lai gan Igaunijā IKP īpatsvars uz vienu iedzīvotāju pieauga nedaudz lēnāk (11,8%), tas sasniedza augstāko līmeni Baltijas valstīs - 22,58 tūkstošus eiro uz vienu iedzīvotāju. Latvijā minētais rādītājs pērn pieauga par 12,4% - līdz 17,45 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju.
“Saskaņā ar “Coface” datiem, salīdzinot aizvadītā pandēmijas laika IKP straujo kritumu, pērn visās Baltijas valstīs rādītājs pieaudzis: Igaunijā par 8%, Lietuvā par 6% un Latvijā par 3,9%. Lai gan 2022. gada pirmajā pusē Baltijas valstu ekonomika bija palēninājusies, plašie tirdzniecības sakari ar Krieviju, kas ir lielāki nekā citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, un ievērojamā atkarība no Krievijas enerģijas importa rada drūmu perspektīvu nākotnei. Baltijas valstīs turpina strauji augt enerģijas un pārtikas cenas, kas noved pie dzīves līmeņa pazemināšanās. Karš Ukrainā vēl vairāk pastiprināja inflācijas paātrinājumu, kas ietekmē gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības,” piebilst M. Sventickis.