Tas attiecināms gan uz pašas Lielbritānijas ekonomisko izaugsmi, gan arī Latvijas preču noietu šajā valstī. Pērn referenduma iznākums, kurš būs labvēlīgs valsts aiziešanai no Eiropas Savienības (ES), tika traktēts kā tāds, kas Eiropas lielākajai salai atnesīs ekonomisko recesiju. Šogad skats ir krietni vien pievilcīgāks. Piemēram, martā valsts Finanšu ministrija nāca klājā ar paziņojumu, ka šogad Lielbritānijas ekonomikas izaugsme var sasniegt 2% iepriekš gaidīto 1,4% vietā.
Arī Latvijas eksports uz Apvienoto Karalisti (AK) pagājušajā gadā naudas izteiksmē turpināja palielināties. Pērn Latvijas eksports uz šo valsti sasniedza 585,4 miljonus eiro, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Arī šis gads nav sācies peļami, un gada divos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn eksports pieaudzis par 7,2% – līdz 86 miljoniem eiro.
Komentējot AK aiziešanas no ES potenciālo ietekmi uz Latviju, Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs teic – pamazām, šķetinoties neskaidrību kamolam, visticamāk, izrādīsies, ka reālā situācija nemaz nav tik slikta, kā to prognozēja, līdz ar to Lielbritānijas ekonomikas izaugsme varētu pārsteigt pozitīvā nozīmē. Viņaprāt, tas varētu turpināt sekmēt Latvijas preču eksportu uz Lielbritāniju, lai gan arī pašreizējā situācijā tas ir stabils, pateicoties kokapstrādes nozarei. Pēc eksperta teiktā, šī nozare veido vairāk nekā pusi no visa Latvijas preču eksporta uz Lielbritāniju un, pateicoties stabilai ilgtermiņa sadarbībai, ļauj cerēt arī uz pakāpenisku izaugsmi nākotnē.
"Sarežģītāka situācija varētu veidoties brīdī, kad Lielbritānija vairs oficiāli nebūs ES dalībvalsts. Tad imports no ES varētu tikt aplikts ar kādu muitas nodokli, taču, tā kā kokmateriālu ziņā Lielbritānija nav pašpietiekama, tad maz ticams, ka tā vēlēsies ieviest būtiskus ierobežojumus kokmateriālu importā," spriež Belēvičs.
To, ka eksporta konjunktūra uz Lielbritāniju ir samērā laba, apstiprina arī Latvijas lielākais kokmateriālu ražotājs AS Latvijas finieris. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis stāsta, ka šā gada pirmajā ceturksnī pārdošanas apjoms pieauga par 10%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, kamēr apgrozījuma kāpums bija septiņi procenti.
"Ilgtermiņa sadarbību nosaka nevis administratīvie faktori, bet gan piegādātās produkcijas un sniegto pakalpojumu kvalitāte. Latvija un Lielbritānija ir sadarbības partneres vairāku 100 gadu garumā, un mūsu pārliecība ir, ka tādas tās arī būs nākamos 100 gadus," optimismu pauž Biķis. Uzņēmumam samērā labi izdevies tikt galā arī ar britu mārciņas kursa krituma ietekmi, palielinot realizācijas cenu atbilstoši valūtas kursa kritumam, pret ko klients neesot iebildis.
"Tas, ka Lielbritānija ir nozīmīgs tirgus, padara Latviju atkarīgu no sarunu gaitas un rezultātiem, ar mazu iespēju to ietekmēt. Tādēļ joprojām konkrētu Brexit ietekmi uz Latvijas ekonomiku vērtēt vēl ir pāragri. Ietekme nebūs ilglaicīga, plaša mēroga, bet grūti nosakāmā veidā," neskaidro situāciju ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Taču viņš vienlaikus norāda – jo lielāka jezga būs ap Brexit, jo vairāk var pieaugt iespēja, ka domstarpību dēļ var rasties īslaicīgi sadarbības pārrāvumi, ja pusēm izveidosies atšķirīgi uzskati par to, uz kādiem nosacījumiem notiek tirdzniecība. Pārējie riska avoti, pēc ekonomista domām, ir Lielbritānijas izaugsmes bremzēšanās, kas liek domāt par vājākām perspektīvām vismaz divu trīs gadu garumā. "Var nākties rēķināties ar to, ka apstākļi eksporta audzēšanā šajā tirgū sarežģīsies. Tas, ka šobrīd eksports aug "rūkdams", ir labi, bet nenozīmē, ka Brexit nebūs jūtams. Reakcija sekos vien tad, kad parādīsies konkrēti lēmumi vai sarunu rezultāti, kad uzņēmēji un kopumā iedzīvotāji sāks aplēst to ietekmi," brīdina Gašpuitis.
Ekonomiste Raita Karnīte noskaņota salīdzinoši optimistiskāk. Viņa norāda, ka Lielbritānijai eksports no Latvijas ir izdevīgs, jo tas pārsvarā ir orientēts uz izejvielu pārdošanu, kuras uz vietas pēc tam tiek apstrādātas un nonāk tālākos ekonomiskos procesos.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 27.aprīļa, numurā!