"Latvijas ekonomiku iepriekšējos pāris gados vadošais un virzošais spēks — apstrādes rūpniecība nupat aizvadītā gada novembrī atkal ir sasniegusi vairāk nekā no tās tika gaidīts pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā, savā interneta vietnē raksta P. Strautiņš. Novembrī izlaides apjoms salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 3.2%, gada laikā par 12.1%.
Šobrīd mūsu apstrādes rūpniecība izaugsmes tempu ziņā pārliecinoši apsteidz Igauniju un Lietuvu, kur gada izaugsmes temps ir attiecīgi tikai 2.0% un 2.6%, salīdzina ekonomists. "Krīzes pārvarēšanas sākumposmā mēs kaimiņvalstīm sākotnēji zaudējām, bet tagad strauji iedzenam."
"Ir uzņēmumi, kas ziņo, ka pēc vājuma brīža pasūtījumu dinamikā rudens mēnešos tie šobrīd atkal pieaug, tātad viņiem šīs sezonas ekonomikas dižbubulis — Krīzes Otrais Vilnis, jau varētu būt garām. Arī datos uzrādītie pasūtījumu apjomi, kas zināmi līdz oktobrim, kopumā liecina, ka vismaz krass kritums 2012. gada sākumā vēl nav gaidāms. Ievērojot arī to, ka 2011. gada pats sākums rūpniecībai nebija sevišķi veiksmīgs, 2012. gada sākumā ražošanas un eksporta pieaugums joprojām būs tuvs 10%, tikai šoreiz drīzāk zem šīs robežas."
Pēc P. Strautiņa domām lielākā negatīvā ietekme varētu nākt no zāģmateriālu ražošanas. "Kamēr notikumi eirozonā nenomāks eksportu, tikmēr nekritīsies arī patēriņa līmenis, tāpēc par valsts budžeta izpildi nākamā gada 1.pusē noteikti nav jāuztraucas, ļoti nelabvēlīgas pasaules attīstības gadījumā problēmas varbūt varētu parādīties gada 2.pusē, bet tikai varbūt. Gadā kopumā ražošanas apjoms augs lēnāk nekā šogad, taču visdrīzāk pārsniegs kopējo ekonomikas izaugsmes tempu, kas būs ap 2.5%."
Viņš gan norāda, ka bažas par eirozonas krīzes ietekmi varētu būt pārspīlētas tāpēc, ka produktu portfeļa īpatnību dēļ eirozonas ietekme uz mūsu rūpniecību ir mazāka nekā tās „formālais” īpatsvars eksporta struktūrā, turpretī pat lielāka ietekme būtu krasām ekonomikas svārstībām NVS valstīs, kurās zaudētus pārdošanas apjomus gan būtu ļoti grūti aizstāt citur. Eksportā uz NVS valstīm daudz lielāks īpatsvars esot patēriņa produktiem, šajā gadījumā Latvijas tirgus ir šo produktu atpazīstamība konkrētu valstu un reģionu iedzīvotāju vidū, kā arī paveiktais darbs produktu reģistrēšanā un izplatības kanālu veidošanā, kas pirmkārt attiecas uz farmāciju. Eiropas Savienībā turpretim daudz vairāk tiek pārdoti produkti, kurus ar mērenu piepūli varētu pārdot citur pasaulē — zāģmateriāli, plātņu produkti, celtniecības tērauds, graudi un citi starppatēriņa produkti, kā arī sastāvdaļas mašīnām un mehānismiem, kurus tad Eiropas Savienības mašīnbūves uzņēmumi pēc tam pārdod visā pasaulē.
Viņš norāda, ka par spīti nozares mūžam piesardzīgajam tonim, jaunu rekordu novembrī sasniegusi kokapstrāde, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražotāji - "snieguma uzlabojums ir pakāpenisks, bet stabils un aiz tā saskatāmi veiktie ieguldījumi ražošanas jaudās un tirgu apguvē".
"Ļoti krīt acīs ķīmiskās rūpniecības izlaides pieaugums mēneša laikā par 52%, bet tas nenozīmē, ka rūpniecībā kopumā pieaugumu izšķiroši ietekmējusi tieši šī apakšnozare, pozitīva dinamika ir lielākajā daļā sektoru. Ķīmiskā rūpniecība vienkārši ir atguvusies pēc krituma gada vidū, novembra apjoms nav lēciens mākoņos. Aizvadītā gada kontekstā neparasti liels novembrī bijis apjoms nemetāliskajos minerālos, taču neparasti mazs — metālu ražošanā, tāpēc nebūtu pamata gaidīt, ka decembrī izlaidi samazinās kādi īstermiņa faktori," DNB ekonomists komentē notiekošo ražošanas sektorā.
Rūpniecība kopumā ir augusi lēnāk nekā apstrādes rūpniecība, par 0.9% pret 8.5% gada laikā, bet tam ekonomists norāda uz vienkāršu izskaidrojumu — siltā laika dēļ bijis mazs pieprasījums pēc enerģijas.