Rūpnieki vēl spītē pasaules negācijām

Vairāk zaudētāju

Vēl viena nianse, kas nav iepriecinoša, ir apstrādes rūpniecības darbības mērogu ziņā augošo apakšnozaru skaita attiecība pret tām apakšnozarēm, kuru apjomi krītas. Šajā ziņā pārsvars ir pēdējām. No CSP 16 definētajām apakšnozarēm deviņām oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi produkcijas izlaide samazinājusies, kamēr tikai septiņām tā pieaugusi. Viena no retajām priecīgajām ziņām ir tā, ka pie izaugsmes izdevies atgriezties kokapstrādei. Tiesa, izaugsme ir visai pieticīga un oktobrī saražots par 1,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Taču kāpumu aizēno otrās lielākās apstrādes rūpniecības sfēras – pārtikas ražošanas – apjomu kritums. Gada desmit mēnešos tās produkcijas izlaide kritusies par 1%, savukārt oktobra kritums gada izteiksmē sasniedz 1,8%.

Iepriecinoša situācija nav arī mašīnbūvē, uz kuru pēdējā laikā ir liktas ievērojamas cerības un kur līdz šim apjomi ir strauji auguši. Protams, ja ilgstoši tiek piedzīvots divciparu procentu izteiksmē mērāms kāpums, tad likumsakarīgi izaugsmi noturēt ir grūti, sevišķi vēl tad, ja pasaules transporta līdzekļu ražošana (tai piegādātāji ir gan Latvijas mašīnbūves, gan jau minētās kokapstrādes nozares uzņēmumi) nonāk krīzes situācijā. No mašīnbūves nozarēm vislielākais kritums oktobrī fiksēts automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, kur produkcijas izlaide samazinājusies par 17,5%. Tiesa, gada desmit mēnešu sniegums nav tik bēdīgs, jo šajā laika nogrieznī pret atbilstošu laika periodu pērn fiksēti par 1,8% mazāki ražošanas apjomi.

Būtisks apjomu kritums oktobrī uz salīdzinoši labas iepriekšējās statistikas fona bijis elektrisko iekārtu ražošanā, kur salīdzinājumā ar pagājušā gada desmito mēnesi produkcijas izlaide kritusies par 7,5%. Tiesa, gada desmit mēnešu statistika ir visnotaļ pievilcīga, liecinot, ka pret šo pašu laika periodu pērn apjomi pieauguši par 19,2%. Vēl jāpiebilst, ka dažādu elektrisko iekārtu eksports ir ļoti būtisks Latvijas eksporta segments, iepriekš radot otro lielāko pienesumu aiz koksnes un koka izstrādājumiem. Tādējādi, ja sliktie oktobra dati izvērtīsies tendencē, jārēķinās arī ar nepatīkamu robu mūsu valsts ārējās tirdzniecības datos. Tāpat desmit mēnešu statistika bijusi laba Latvijas datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanai, kur minētajā laika periodā pret atbilstošu nogriezni pērn apjomi kāpuši par 9,6%, taču oktobrī gada izteiksmē kritušies par 2,5%.