Ja runājam par apstrādes rūpniecību (tā Latvijā ir galvenā ražošanas sfēra, kas asociējās ar rūpniecību tiem cilvēkiem, kuri padziļināti par ekonomiku neinteresējas), tad šajā nozarē ražotāju cenu kritums aizsākās jau pagājušā gada augustā, un tas lielā mērā bija saistīts ar krīzi kokrūpniecībā. To galvenokārt veicināja dabas apstākļi, kas radīja lielu kokmateriālu piedāvājumu, ko toreiz vēl pieticīgi augošā pasaules ekonomika nespēja absorbēt. Turklāt šis process sakrita ar brīdi, kad krīzi piedzīvoja transportlīdzekļu ražošana, kas ir viens no lielākajiem apstrādātās koksnes noņēmējiem. Tomēr laika gaitā ražotāju cenu samazinājums sāka pārsviesties uz citām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, aizvien izteiktāk norādot, ka pasaules ekonomikai briest jaunas problēmas.
Dažas labas ziņas
Arī patlaban kopējais ražotāju cenu līmenis apstrādes rūpniecībā slīd negatīvajā teritorijā. Šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada piekto mēnesi Latvijas apstrādes rūpniecībā kopumā ražotāju cenas ir kritušās par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ja rēķinām krituma apjomu gada izteiksmē, tas ir tāds pats kā aprīlī, tomēr, salīdzinot, piemēram, ar pagājušā gada decembri, kad vispasaules ekonomiskā krīze vēl nebija iestājusies, krituma temps ir par 0,3% mazāks. Tas var nešķist būtisks uzlabojums, tomēr vienlaikus var norādīt uz to, ka krīze ražošanā nepadziļinās un ir iespējams, ka drīzumā situācija pat varētu sākt uzlaboties. Vēl mazsvarīgs nav fakts, ka cenu jomā vērojami uzlabojumi tieši attiecībā uz eksportēto produkciju.
Decembrī, rēķinot pret atbilstošu mēnesi gadu iepriekš, eksportētās produkcijas ražotāju cenas bija samazinājušās par 2,2%, taču aprīlī un maijā krituma temps ir sarucis līdz mīnus 1,5%. Tiesa, par uzlabojumiem nevaram runāt attiecībā uz vietējā tirgū realizēto produkciju, jo šeit notiek cenu kustība pretējā virzienā. Tomēr, ja eksporta tirgos situācija uzlabosies, tad arī Latvijā ieplūdīs vairāk naudas, līdz ar to gan iedzīvotājiem, gan arī tieši uzņēmumiem būs vairāk naudas, ko tērēt, tā rezultātā arī vietējiem uzņēmumiem būs lielākas iespējas kāpināt cenas. Turklāt cenu samazinājums iepriekšējos mēnešos varēja notikt arī uz atsevišķu izmaksu, piemēram, kurināmā resursu cenu, samazināšanās rēķina. Jāpiebilst, ka iepriekš siltajā ziemā arī ražotājiem bija iespējams taupīt ne tikai uz to, ka, piemēram, nafta kļuva lētāka, bet arī uz to, ka pati ziema nebija auksta un radās iespēja ieekonomēt uz mazāka siltuma patēriņa rēķina.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 29. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!