Viens no ekonomiskās veselības indikatoriem ir ražotāju cenu izmaiņas, respektīvi, tas, kā mainās vērtība uzņēmumu saražotajai produkcijai. Ja tautsaimniecībai klājās slikti, ražotāji savu produkciju pārdod lētāk nekā iepriekš, savukārt labajos laikos patērētāju rocība aug un tie par uzņēmumu saražotajām precēm var samaksāt vairāk, un to cenas pieaug. Attiecībā uz martu situācija ir stipri neviennozmīgi vērtējama, jo, piemēram, salīdzinājumā ar februāri Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas cenas ir pat par 0,2% pieaugušas, tomēr salīdzinājumā ar pagājušā gada martu tās kopumā kritušās par 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas kopumā signalizē, ka preču realizācija sokas grūtāk nekā iepriekš.
Nozarēs dažādi
Kopēja ražotāju cenu samazināšanās vēl uzreiz nenozīmē to, ka uzņēmums konkrētajā situācijā kļuvis par zaudētāju, jo pastāv iespēja, ka cenas samazinājums ir noticis arī uz lētāku izejvielu rēķina, kas kopumā var būt samazinājis izmaksu līmeni, bet uzņēmuma guvums no paša pievienotās vērtības saglabājās.
Dažāda situācija ir arī konkrētās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kur, salīdzinot ar pagājušā gada martu, kopumā uzņēmumi savu produkciju pārdevuši par 1,1% lētāk.
Tomēr apstrādes rūpniecības apakšnozaru skaits, kur produkcijas cenas martā salīdzinājumā ar pagājušā gada sērsnu mēnesi pieaugušas, ir lielāks par to nozaru skaitu, kur realizācijas cenas samazinājušās.
No 20 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, par kurām ir pieejami dati, 14 ir tādas, kur cenas pieaugušas, vienā nozares sfērā (elektrisko iekārtu ražošanā) tās palikušas nemainīgas, savukārt tikai piecās nozares cenas ir sarukušas. Galvenais cenu vilcējs lejup ir kokapstrāde, kas ir lielākā Latvijas ražošanas nozare.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 27. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!