Var būt jauni globāli izaicinājumi

Kļūst nervozāki

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna uzskata, ka šogad pasaules tautsaimniecības izaugsmes temps varētu sarukt. Viņa atgādina, ka pagājušā gada rudenī piedzīvotas jūtamas finanšu tirgus svārstības, piemēram, tā dēvēto attīstības valstu valūtu vājināšanās un akciju tirgus korekcija daudzviet Eiropā, kā arī ASV. Eksperte gan teic, ka šīs korekcijas nav bijušas tik lielas, lai ietekmētu globāla mēroga ekonomikas aktivitāti, taču ir raisījušas nenoteiktību un investoru nervozitāti.

Situācija riskanto finanšu aktīvu tirgū pērn gan stipri vien atšķīrās no tās, kāda bija iepriekšējos gados. Var pat teikt, ka, neraugoties uz jaunu Volstrītas indeksu rekordu sasniegšanu, pagājušais gads bijis sliktākais kopš 2008.–2009. gada finanšu krīzes. Tas saistīts gan ar atsevišķu valūtu krīzēm, piemēram, Argentīnā un Turcijā, gan arī ar norisēm pasaules akciju tirgos. 

Piemēram, ASV lielo kompāniju akciju tirgus indekss Dow Jones Industrial Average, 27. decembrī noslēdzot ikgadējo tirdzniecības sesiju, atradās par 6,4% zemāk, nekā noslēdzot 2017. gadu. Turklāt salīdzinājumā ar savu 52 nedēļu perioda augstāko punktu šī biržas indikatora vērtība bija kritusies par 14,1%. Tādējādi jau var runāt par lejupejošu tendenci, turklāt tas neattiecas tikai uz kādu no ASV indeksiem, bet arī uz norisēm Eiropas un Āzijas tirgos. Piemēram, Vācijas akciju tirgus indeksa DAX vērtība 27. decembrī salīdzinājumā ar 2017. gada nogali bija sarukusi gandrīz par 20%. Arī nākotnes perspektīvas ne Eiropā, ne Ziemeļamerikā, ne citur pasaules lielajos tirgos nav uzskatāmas par daudzsološām. Tas savukārt nozīmē, ka arī reālajā ekonomikā investīciju plūsmas var sarukt.