Nākotnes resurss
Pretēji tam, kā varētu liecināt kopējais nosaukums, retzemju metāli dabā nav nekāds retums un ir sastopami bieži, taču tik zemā koncentrācijā, ka to rūpnieciskā ieguve ir ekonomiski neizdevīga. Retzemju metālu atradnes ar pietiekami augstu šo elementu koncentrāciju nav sastopamas bieži. Tāpat kā retzemju metālu oksīdu, arī pašu metālu ieguve ir tehnoloģiski sarežģīts, darbietilpīgs un dārgs, kā arī apkārtējai videi kaitīgs process, kura noslēguma fāzē turklāt tiek patērēts liels daudzums skābes. Vēl pagājušā gadsimta 80. gados retzemju metālus vērā ņemamos apmēros ieguva tikai abās aukstā kara lielvalstīs – ASV un PSRS, turklāt galvenokārt tieši ASV, kur pieprasījums pēc tiem, pateicoties elektronikas un elektroniskās rūpniecības attīstībai, bija ievērojami lielāks nekā PSRS. Pēc PSRS sabrukuma šī industrija PSRS kādreizējā teritorijā faktiski beidza pastāvēt, tā kā izrādījās sadalīta starp vairākām bijušajām republikām, savukārt ASV no retzemju metālu ieguves pakāpeniski atteicās dārdzības un kaitējuma apkārtējai videi dēļ. Pēdējais un ilgstoši arī vienīgais uzņēmums, kas Ziemeļamerikā nodarbojās ar retzemju metālu ieguvi, – kompānija Molycorp – bankrotēja 2015. gadā.
Pagājušā gadsimta 90. gados par pasaules retzemju metālu ieguves centru kļuva Ķīna, kuras daļa pasaules retzemju metālu tirgū vēl nesen tika lēsta 97% apmērā. Tā dēvētā Ķīnas ekonomiskā brīnuma "tēvs" Dens Sjaopins esot pat izteicies, ka Tuvajiem Austrumiem ir nafta, bet Ķīnai – retzemju metāli.
Pagājušajā gadā, kā liecina kompānijas Adamas Intelligence aplēses, Ķīna nodrošināja ap 80% visas pasaules retzemju metālu piegādes, turklāt pati patērēja ap divām trešdaļām visas pasaules retzemju metālu produkcijas. Atbilstīgi Transparency Market veiktajam pētījumam laikā no 2012. līdz 2018. gadam globālais retzemju metālu tirgus naudas izteiksmē audzis vidēji par 13% gadā un šogad sasniegs 8,1 miljardu ASV dolāru. Tiesa, tā kā Ķīna vienlaikus ir gan pasaulē dominējošā retzemju metālu ieguvēja, gan arī svarīgākā patērētāja, starptautiskā tirdzniecība ar retzemju metāliem vai to savienojumiem šogad būs aptuveni divu miljardu ASV dolāru apmērā. Citas aplēses savukārt liecina, ka 2024. gadā retzemju metālu un to savienojumu globālā tirgus vērtība būs jau 20 miljardi ASV dolāru.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 6. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!