Megaprojekta piecgade
Patlaban jau ir pagājuši pieci gadi, kopš Ķīna sāka oficiāli īstenot savu iespaidīgo starptautisko stratēģisko projektu Jaunais zīda ceļš, dēvētu arī Viena josla – viens ceļš (starptautiski pazīstamu ar nosaukumu angļu valodā One Belt One Road, saīsinot OBOR).
Publiski par šo projektu pirmoreiz tika paziņots 2013. gada septembrī, Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina vizītes laikā Kazahstānā, savukārt reālas aktivitātes sākās 2014. gada sākumā. Tiek arī uzskatīts, ka šie plāni bija Ķīnas atbildes uz ASV toreizējās valsts sekretāres Hilarijas Klintones 2011. gadā izvirzīto iniciatīvu par Centrālās un Dienvidāzijas valstu ekonomisko integrāciju ASV koordinēta projekta ietvaros.
Tiesa, vajadzēja paiet vēl aptuveni trim gadiem, līdz megaprojekts ieguva samērā konkrētas aprises, bet pilnībā skaidra iecere un tās mērogi kļuva vien 2017. gada maijā, kad Ķīnā notika pirmā tā dēvētā Joslas un ceļa konference apmēram ar 60 pasaules valstu augstāko amatpersonu piedalīšanos. Kopumā Jaunais zīda ceļš paredz izveidot sauszemes un jūras transporta koridoru tīklu, kas ne tikai aptvers Eirāzijas kontinentu, bet arī sniegsies aiz tās robežām. Minimālais investīciju apjoms tiek lēsts vismaz 900 miljardu ASV dolāru (790,44 miljardi eiro) apmērā. Galvenais akcents, protams, tiek likts uz Ķīnas un Eiropas Savienības (ES) savienošanu, jo visa ES kopumā ir galvenais Ķīnas preču noieta tirgus.
Lai arī oficiāli tas netiek atzīts, taču ne mazāk svarīgs Jaunā zīda ceļa mērķis ir Ķīnas ekonomiskās un tās rezultātā arī ģeopolitiskās ietekmes izplatīšana aiz valsts robežām, kā arī valsts ekonomikas atbalstīšana. Veidojot transporta koridorus, Ķīnas varas iestādes pamatā darbojas pēc pārbaudītas, Pekinai izdevīgas shēmas. Ieinteresētajām valstīm tiek piešķirti daudzmiljardu Ķīnas kredīti, taču ar obligātu nosacījumu, ka projekti par šiem līdzekļiem tiks īstenoti, iepērkot Ķīnas preces un algojot Ķīnas kompānijas, turklāt netiek paredzēta ražotņu lokalizēšana – tās visas turpina atrasties Ķīnā. Šāda politika ir ļāvusi Pekinai izvērst kapitāla eksportu, saglabāt augstus rūpnieciskā eksporta rādītājus, kā arī nodrošināt ilgtermiņa pieprasījumu ārvalstīs pēc produkcijas, kuras ražošanas jaudas Āzijas lielvalstī ir ievērojami lielākas nekā pieprasījums pašu mājās. It īpaši tas attiecas uz dažādu būvmateriālu ražošanu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 4. marta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
reptilis
Uvis