Nafta atkāpjas
Pēc mēneša sākumā notikušā raķešu trieciena, kurā tika nogalināts Irānas Revolucionārās gvardes komandieris Kasems Sulejmani, viens no būtiskākajiem jautājumiem bija par to, kādas izmaiņas piedzīvos naftas cenas. Jautājums jo īpaši aktuāls ir tāpēc, ka Irāna atrodas pie Persijas un Omānas līci savienojošā Hormuza šauruma, kurš šaurākajā vietā ir tikai 39 kilometrus plats, bet caur kuru, pēc iepriekšējo gadu statistikas, esot tikuši pārvadāti 20% no pasaulē patērētās naftas. Šobrīd šī statistika gan varētu būt krietni vien pamanījusies, jo pēdējo gadu gaitā drošākām naftas piegādēm caur Saūda Arābijas teritoriju uz šīs valsts rietumdaļu ir izbūvēta naftas cauruļvadu sistēma, turklāt pēdējo gadu gaitā ir strauji auguši naftas ieguves apjomi ASV. Tomēr minētais jūras šaurums dažādu iespējamo Irānas aktivitāšu dēļ naftas cenām aizvien nodrošina "zināmu riska prēmiju", sevišķi jau tādos brīžos, kad ASV un Irānas attiecības saasinās, un patlaban tās ir sliktākās vairāku gadu desmitu laikā.
Līdz ar to pēc Irānas raķešu trieciena ASV militārajiem spēkiem Irākā tirgus reakcija bija visai krasa, un pagājušajā trešdienā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena spēja pakāpties līdz pat 71,75 ASV dolāriem (64,58 eiro) par barelu jeb aptuveni par 8% vairāk nekā 2. janvārī. Tiesa, tirgus dalībnieku reakcija tikpat krasa bija tad, kad noskaidrojās, ka minētajā raķešu triecienā neviena ASV militārpersona nav cietusi, un arī ASV prezidents Donalds Tramps savā uzrunā Irānu drīzāk "sarāja", nevis solīja jaunas militārās akcijas. Rezultātā Brent naftas cena pagājušās ceturtdienas vakarā atradās pie 65,5 ASV dolāru atzīmes jeb zem līmeņa, kāds bija pirms konflikta saasināšanās mēneša sākumā. Tiesa, diezin vai var teikt, ka kopš tā brīža naftas piegāžu drošība būtu augusi.
Baltic International Bank Aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins izsaka viedokli, ka ilgstošs naftas cenu pieaugums būtu iespējams, ja Tuvajos Austrumos sāktos atklāta karadarbība vai arī Irāna veiktu uzbrukumus ASV sabiedroto Tuvo Austrumu valstu naftas ieguves infrastruktūrai. "Lai naftas cenas augtu stabila pieprasījuma apstākļos, nepieciešams samazināt piedāvājuma apjomus. Ja Tuvo Austrumu krīze apgrūtinās naftas produktu piegādi pasaules tirgiem, naftas cena augs," secina Goluzins.
Savukārt CBL Asset Management (CBL AM) investīciju direktors Zigurds Vaikulis vērš uzmanību uz izmaiņām naftas tirgū. Proti, globālā naftas piedāvājuma pusē ir parādījies jauns čempions – ASV, kas, aizvadīto deviņu gadu laikā vairāk nekā dubultojot naftas ieguvi, ar 13 miljoniem barelu dienā ir kļuvušas par lielāko naftas ražotāju pasaulē. "Amerika ar mājās iegūto melno zeltu sedz tikai 60% no pašu patēriņa, tā nav alternatīva arābu naftai globālā mērogā. Tuvo Austrumu smiltāji ir un paliek nozīmīgākais naftas avots pasaulē, un nekas joprojām tā neuzmundrina naftas cenu augšupeju, kā saspīlējums šajā reģionā. Tramps pēdējo pāris gadu laikā ir izdarījis daudz, lai tur nebūtu mierīgi," vērtē CBL AM tirgus norišu eksperts.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 13. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Kuzja un Muris
citu vidū