Latvija ir viena no dāsnākajām militārās palīdzības sniedzējām ārvalstīm visā Eiropas Savienībā (ES). 2022. gadā mūsu valsts bija pirmajā vietā ES pēc drošības budžetā iekļauto nemilitāra rakstura izdevumu pieauguma. To rāda ES statistikas biroja Eurostat dati.
Jāatgādina, ka Eurostat regulāri apkopo datus par visām ES dalībvalstīm, kā arī par Norvēģiju, Islandi un Šveici. Latvijas dati tiek salīdzināti ar visu pārējo ES dalībvalstu, kā arī ar Norvēģijas, Islandes un Šveices datiem.
Par drošības izdevumiem Latvijā un citās Eiropas valstīs Diena jau vēstīja 2026. gada 9. janvārī (publikācija Latvija – drošības izdevumu lielvalsts Eiropā) un 13. janvārī (publikācija Šāgada budžets tiek dēvēts par drošības budžetu).
Līderes – Latvija un Luksemburga
Pēc 2022. gada, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī, vairākās ES dalībvalstīs drošības izdevumu daļā ievērojami palielinājās izdevumi militārajai palīdzībai ārvalstīm. Galvenokārt tas attiecas uz militāro palīdzību Ukrainai.
Līdz 2022. gadam lielākās militārās palīdzības sniedzējas ārvalstīm bija galvenokārt kādreizējās koloniālās lielvaras, to vidū Spānija un Francija. 2022. gadā par ES līderi pēc izdevumu apjoma militārajai palīdzībai ārvalstīm, rēķinot pret iekšzemes kopproduktu (IKP), kļuva Latvija. Minētajā gadā Latvijas izdevumi militārajai palīdzībai ārvalstīm bija 0,6% no IKP, kas sešas reizes pārsniedza vidējo ES militārās palīdzības apjomu (0,1% no IKP) un trīskārt pārsniedza otrās lielākās militāras palīdzības sniedzējas – Luksemburgas (0,2% no IKP) – izdevumus ārvalstu militārajai palīdzībai.
No tām 30 valstīm, par kurām Eurostat ir apkopojis 2022. gada datus, 13 valstīs izdevumi militārajai palīdzībai ārvalstīm bija 0,1% no IKP, bet 15 valstīm tie bija nenozīmīgi (0% vai mazāk par 0,05% no IKP).
Nākamajā gadā, proti, 2023. gadā, Latvija ar 0,4% no IKP vairs nebija ES lielākā militārās palīdzības sniedzēja ārvalstīm. Lielāku militārās palīdzības apjomu, rēķinot pret IKP, ārvalstīm sniedza Slovākija (1,2% no IKP) un Dānija (0,5% no IKP). 14 valstīm (no 30, par kurām ir apkopoti dati) izdevumi militārajai palīdzībai ārvalstīm bija 0% vai mazāki par 0,05% no IKP, to vidū arī NATO dalībvalstīm Bulgārijai, Čehijai, Igaunijai, Grieķijai, Lietuvai, Ungārijai, Portugālei, Rumānijai un Slovēnijai.
Savukārt Somijas, Vācijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Zviedrijas izdevumi militārajai palīdzībai ārvalstīm bija 0,2% no IKP vai augstāki. 2023. gadā Latvijas militārās palīdzības apjoms citām valstīm (jau iepriekš minētie 0,4% no IKP) četrkārt pārsniedza vidējo ES militārās palīdzības apjomu (0,1% no IKP).
Lietuvā un Igaunijā tērē mazāk
Rēķinot kopā 2022. un 2023. gada datus, vidēji uz vienu iedzīvotāju ES dalībvalstīs militārajai palīdzībai ārvalstīm tika iztērēti 80,5 eiro. Latvija ar 197,7 eiro uz vienu iedzīvotāju tērēja 2,5 reizes vairāk nekā vidēji ES un bija ceturtajā vietā starp ES dalībvalstīm. Vairāk par Latviju militārajai palīdzībai ārvalstīm tērēja Luksemburga (465,7 eiro uz vienu iedzīvotāju), Dānija (320,7 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Slovākija (284,4 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Krietni virs ES vidējā līmeņa militārajai palīdzībai ārvalstīm tērēja arī Somija (175,6 eiro uz vienu iedzīvotāju), Vācija (160,3 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (153,9 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Zviedrija (150 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Savukārt Lietuvas (23,2 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Igaunijas (21,7 eiro uz vienu iedzīvotāju) izdevumi militārajai palīdzībai ārvalstīm bija ievērojami mazāki nekā vidēji ES un gandrīz desmitkārt mazāki nekā Latvijai.
2022. un 2023. gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju maz militārajai palīdzībai ārvalstīm tērēja Čehija (21,5 eiro uz vienu iedzīvotāju), Portugāle (15,6 eiro uz vienu iedzīvotāju), Ungārija (9,8 eiro uz vienu iedzīvotāju), Austrija (8 eiro uz vienu iedzīvotāju), Rumānija (4,8 eiro uz vienu iedzīvotāju), Bulgārija (2,4 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Grieķija (0,4 eiro uz vienu iedzīvotāju). Turklāt ES dienvidu dalībvalstī Maltā šis rādītājs bija 0 eiro.
Eurostat apkopotā statistika liek secināt, ka Latvija ir starp ES līderēm pēc aizsardzības izdevumu nemilitārās daļas pieauguma. Te ir būtiski uzsvērt, ka līdz 2021. gadam 95–98% no visiem Latvijas drošības izdevumiem veidoja militārie izdevumi. Savukārt 2022. un 2023. gadā ievērojamu daļu no Latvijas drošības izdevumiem jau veidoja nemilitāra rakstura izdevumi. 2023. gadā, kad drošības izdevumu īpatsvars mūsu valsts pamatbudžetā sasniedza 11,4%, no visiem drošības izdevumiem 15,8% bija nemilitāra rakstura. 2022. gadā Latvijas valsts drošības izdevumu nemilitāro izdevumu apjoms bija 9,14 reizes lielāks nekā 2019. gadā.
Pirmajā vietā pēc pieauguma
Ir būtiski iegaumēt arī to, ka 2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā no visām ES dalībvalstīm pēc drošības budžetā iekļauto nemilitāra rakstura izdevumu pieauguma. Otrajā vietā ierindojās Luksemburga, kurai 2022. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, drošības budžetā iekļautie nemilitāra rakstura tēriņi bija trīs reizes lielāki, bet trešā bija Lietuva ar 2,9 reizes lielākiem nemilitāra rakstura tēriņiem. Vidēji ES dalībvalstu drošības budžetos iekļautie nemilitāra rakstura tēriņi 2022. gadā bija par 36% lielāki nekā 2019. gadā. Savukārt 2023. gadā vislielākais drošības izdevumu nemilitāro izdevumu daļas pieaugums (13,16 reižu), salīdzinot ar 2019. gadu, bija Dānijai. Latvija ar 7,6 reizes lielāku pieaugumu ierindojās otrajā vietā ES, bet Somija ar 5,8 reizes lielāku pieaugumu atradās trešajā vietā. Vidēji ES drošības budžetā iekļautie nemilitāra rakstura tēriņi 2023. gadā bija divas reizes lielāki nekā 2019. gadā. Francijā, Ungārijā un Maltā šajā laikā drošības budžetā iekļauto nemilitāra rakstura izdevumu apjomi samazinājās.
Vidēji ES 2019. gadā nemilitāra rakstura izdevumi, kas tika iekļauti valsts drošības izdevumos, veidoja 9,9% no visiem drošības izdevumiem. Latvijā 2019. gadā nemilitāro izdevumu daļa bija tikai 4,4% no visiem drošības izdevumiem. Savukārt 2022. gadā Latvijā jau 26,9% no visiem drošības izdevumiem veidoja nemilitāra rakstura izdevumi. 2023. gadā Latvijas nemilitāro izdevumu daļa bija 16% no visiem drošības izdevumiem, kas bija aptuveni tādā pašā līmenī kā 2023. gadā vidēji ES (15%).
ES dalībvalstu politika par nemilitāra rakstura izdevumu iekļaušanu drošības izdevumos ir ļoti atšķirīga. 2023. gadā Luksemburgā nemilitāro izdevumu daļa bija 45% no visiem drošības izdevumiem (2019. gadā tie bija 29,7%), bet Dānijā 2023. gadā – 29,1%. Savukārt Maltā valsts drošības izdevumos tiek iekļauti tikai militārie izdevumi.