Uz koka rēķina
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka pērn janvārī un februārī Latvijas preču eksports uz AK sasniedza 102,7 miljonus eiro, savukārt šogad attiecīgajā laika posmā ir pieaudzis līdz 135,4 miljoniem Eiropas monetārās savienības naudas vienību. Tomēr iespaids, ka Brexit nav traucējis, ir visai mānīgs, jo eksporta attiecībās ir jāņem vērā vēl citi pasaules ekonomikas faktori. Galvenais no tiem ir Covid-19 radītās izmaiņas tautsaimniecības struktūrā un iedzīvotāju patēriņa struktūrā. Lai bremzētu ekonomisko lejupslīdi, valstu valdības un centrālās bankas ir īstenojušas naudas apjomu ziņā visai iespaidīgus kvantitatīvos pasākumus. Ar zemām procentu likmēm un naudas injekcijām ir stimulēta būvniecības nozare, kas veicinājusi pieprasījumu pēc kokmateriāliem, vienlaikus strauji palielinot to cenas. Tādējādi Latvijas eksporta vērtība lielā mērā palielinās uz cenu rēķina. Kokmateriāli ir arī Latvijas galvenā eksporta prece uz AK. Kokmateriālu īpatsvars Latvijas preču eksporta struktūrā uz AK šā gada pirmajos divos mēnešos sasniedza apmēram 79%, tam naudas izteiksmē sasniedzot 106,77 miljonus eiro, kas bija par 43,56 miljoniem eiro vairāk nekā atbilstošajā laika periodā pērn.
Tādējādi var teikt, ka eksports faktiski audzis tikai uz kokmateriālu rēķina, tomēr, kā redzams statistikas datu bāzēs, arī citi mazāki segmenti uzrāda kāpumu, tas nozīmē, ka ir vēl citi, kuros vērojams ievērojams kritums. Ja runājam par lielākajām preču grupām, tad gada laikā ļoti strauji krities alumīnija izstrādājumu eksports, tam sarūkot no 6,68 miljoniem eiro pērnā gada divos mēnešos līdz nepilniem 2,49 miljoniem eiro šogad attiecīgā laika posmā. Tajā pašā laikā pieaugusi, piemēram, transportlīdzekļu un to daļu eksporta vērtība no 1,9 miljoniem eiro pērn līdz 2,3 miljoniem eiro šā gada divos mēnešos.
Dārgāka loģistika
Neraugoties uz to, ka eksporta apjomi aug, Latvijas uzņēmējiem tomēr nākas saskarties ar grūtībām. Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds teic, ka pagaidām no nozares uzņēmumiem nav saņemtas sūdzības par to, ka būtu radušās problēmas eksportēt uz AK, bet problēmas ir tad, ja vajag kaut ko no AK atgādāt uz Latviju. Tā, piemēram, problemātiskāk ir ievest preces un komponentes no AK tālākai apstrādei un montāžai. Tas ir kļuvis neizdevīgāk un sarežģītāk saistībā ar muitas procedūrām un pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem. Dārgāka kļuvusi loģistika un transports, jo konteineri, kuros uz AK tiek vestas kravas, atpakaļ uz ES ļoti bieži nākot tukši.
To kā problēmu Dienai atzina arī kāds kurināmās koksnes eksportētājs, kurš vēlējās, lai viņa vārds netiek publicēts, bet vienlaikus piebilda, ka viņa uzņēmumam AK tirgū klājās labi un, neraugoties uz sarežģījumiem, ir iespējams tikt pie labiem rezultātiem. "Tas ir lielāks darbs, papildu cilvēkstundas un izmaksas. Tomēr tas nav nekas neiespējams," piebilda anonimitāti saglabāt gribošais. Vienlaikus viņš stāsta, ka viņa galvenais klients AK ir pretimnākošs un radušās papildus izmaksas ar muitas procedūrām un importa nodokli ir gatavs apmaksāt, tādējādi neradot materiālus sarežģījumus savam Latvijas partnerim. Šobrīd arī tirgus konjunktūra esot laba, jo Covid-19 izplatības dēļ iedzīvotāji vairāk uzturoties mājās un līdz ar to biežāk izmantojot apkuri, tādējādi radot papildu pieprasījumu pēc kurināmā.
Gan minētajam uzņēmējam, gan Grīnfeldam, raugoties uz kravu plūsmu uz un no AK, ir radies iespaids, ka ar Brexit procesu briti paši sev ir radījuši ievērojamus sarežģījumus. Vienlaikus var noprast, ka Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes industrijā AK tirgus tiek vērtēts kā perspektīvs. Pēc T. Grīnfelda teiktā, 8% no viņa pārstāvētās asociācijas uzņēmumiem patlaban ir sākuši paplašināt vai vēl plāno paplašināt savu darbību šajā valstī.
Cenšas paātrināt
"Ņemot vērā, ka mainījās prasības, mums bija ļoti daudz kas jāmaina dokumentācijas sagatavošanā, piemēram, rēķinos, iepakojuma sertifikātos un kvalitātes sertifikātos, taču bijām jau laicīgi sagatavojušies. Sākotnēji ļoti cieši komunicējām ar brokeriem, klientiem un transporta uzņēmumiem, lai deklarācijas noformēšanas process (kāds nebija pirms Brexit) notiktu pēc iespējas ātrāk, piemēram, lai šoferiem nenāktos ilgi gaidīt. Neesam arī saskārušies ar situāciju, ka izmaiņu dēļ nevarētu piegādāt preci klientiem," skaidro pārtikas ražošanas kompānijas Orkla Latvija komunikācijas direktore Lineta Mikša.
Viņa atzīst, ka nevar komentēt, vai ir pagarinājies produkcijas piegādes laiks uz AK pēc šīs valsts izstāšanās no ES, jo to organizējot klienti, taču uzņēmuma noliktavā gan ir palielinājies gaidīšanas laiks, jo šoferim tagad ir jāgaida, kamēr brokeris sagatavos deklarāciju. Šis process var aizņemt no 30 minūtēm līdz pat vairākām stundām. "Tomēr no savas puses esam paveikuši visu, lai paātrinātu muitošanas procesu. Janvārī šoferiem pēc preču uzkraušanas mūsu noliktavā bija jābrauc pie brokera un pie viņa jāgaida, kamēr tiks sagatavota deklarācija, taču šobrīd jau saņemam visas nepieciešamās atļaujas, lai šo procedūru varētu paveikt attālināti un līdz ar to arī ietaupīt transportēšanas laiku, kas tika patērēts ceļā no mūsu noliktavas līdz brokerim," stāsta Mikša.
Jautāta, kā ir mainījies produkcijas realizācijas apjoms Lielbritānijā šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar šo laika periodu pērn (pagājušā gada pirmie divi mēneši Latvijas ārējā tirdzniecībā vēl bija bez jūtamas Covid-19 ietekmes), uzņēmuma pārstāve atbild, ka šajā periodā ir redzams pieaugums salīdzinājumā pret pagājušo gadu, tomēr izaugsmes temps salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir kļuvis lēnāks. "Tas lielākoties ir saistīts ar to, ka decembrī, kamēr vēl nebija zināms, vai tiks noslēgtas tirdzniecības vienošanās starp ES un AK par nulles tarifiem un nulles kvotām, klienti gatavojās sliktākajam scenārijam un janvāra apjomus jau daļēji no mums iepirka decembrī," skaidro Mikša.
Arī viņa norāda uz loģistikas procesa radīto izmaksu pieaugumu, kas novedis pie tā, ka uzņēmuma produkcija Lielbritānijas patērētājiem ir kļuvusi dārgāka.