Šogad Ziemeļvalstu ministru padomes programmai Nordplus aprit 30 gadu, un jau 10 gadus tās piedāvātās iespējas pilntiesīgi izmanto arī Baltijas valstis. Izglītības iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības jomā, programmā ir iespēja realizēt projektus kādā no tās virzieniem – Jauniešu, Pieaugušo, Augstākās izglītības, Horizontālajā, Ziemeļvalstu valodu apakšprogrammā. Baltijas valstis un Ziemeļvalstis kopīgi īsteno studentu, skolēnu un pasniedzēju mobilitātes, kā arī dažādas citas aktivitātes izglītībā, lai veicinātu starpkultūru sadarbību, uzlabotu un ieviestu jauninājumus izglītības sistēmās. "Šo desmit gadu laikā apstiprināti 183 Latvijas institūciju iesniegtie projekti, kuru kopējais finansējums pārsniedz trīs miljonus eiro, turklāt 615 projektos Latvijas pārstāvji piedalījušies kā projekta partneri. Ik gadu projektos iesaistās vairāk nekā 600 cilvēku no mūsu valsts – skolēni, studenti, skolotāji, NVO un citi dalībnieki," atklāj Gunta Tralmaka, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Vadības un ārējās sadarbības departamenta direktore.
Organizācijas no Latvijas Nordplus ietvaros var veidot kopīgus projektus ar Dāniju, Somiju, Islandi, Norvēģiju, Zviedriju, Grenlandi, Fēru un Ālandu salām, Lietuvu un Igauniju. Lai izstrādātu projekta pieteikumu, jāatrod vismaz viens sadarbības partneris no Nordplus dalībvalstīm, un to meklēšanai var izmantot Nordplus projektu partneru datubāzi vietnē www.nordplusonline.org. Turpat, kā arī VIAA mājaslapā www.viaa.gov.lv pieejama informācija par programmu, tās mērķiem, nosacījumiem, līdzfinansējumu un dalībnieku pieredzi.
2019. gadā Nordplus projektiem atvēlēts ap 10 miljoniem eiro, un projektus iespējams pieteikt līdz 1. februārim.
Šoreiz interesenti īpaši aicināti iesniegt ieceres, kas vērstas uz informācijas un komunikācijas risinājumu ieviešanu un izmantošanu izglītībā.
Bet tikmēr Karjeras Diena ieskatījās dažos no iepriekšējos gados īstenotajiem Nordplus projektiem. Tie aptver visdažādākos izglītības virzienus un tematiku.
Projektā izstrādātajam mācību materiālam ir kopīgi veidota struktūra, taču saturu katras valsts partneris veidojis atsevišķi, ņemot vērā lauku uzņēmēju situāciju un mācību vajadzības savā valstī. Projekta dalībnieki devās arī pieredzes apmaiņas braucienos, iepazina labās prakses piemērus katrā valstī.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 7. decembra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!