Pie tā, lai palīdzētu organizācijām un darbiniekiem atpazīt, novērst un izvairīties no stresa darba vietās, ķērušies Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes pētnieki. Erasmus+ līdzfinansētā starptautiskā projektā viņi kopā ar zinātniekiem un ekspertiem no Vācijas, Spānijas un Īrijas universitātēm un organizācijām strādā pie inovatīva rīka stresa novērtēšanai un uzveikšanai. Šis rīks apvienos īpašus projekta partneru izstrādātus mācību moduļus par stresu un stresoriem darba vidē. Šo mācību moduļu aprobēšana sāksies rudenī. Jaunizveidotais rīks stresa pārvaldībai ļaus Eiropas darba devējiem un darbiniekiem atpazīt un novērtēt stresa līmeni, ar elektronisku apmācību materiālu palīdzību noskaidrot, kā novērst individuālu stresoru palielināšanos, bet ar speciālu testu – novērtēt sasniegtās izmaiņas. Projekta mērķis ir samazināt stresa cēloņus par 10%, kas Eiropas ekonomikai 2035. gadā var ļaut ietaupīt vairāk nekā desmit miljardus eiro.
Latvijas darba devēji un strādājošie ar jautājumiem par psihoemocionāliem riskiem darba vietās arvien biežāk vēršas arī Valsts darba inspekcijā (VDI). Tāpēc tā septembra nogalē uzsākusi tematisku informatīvu kampaņu, kuras mērķis ir stresam darbā pievērst sabiedrības uzmanību un sekmēt darbinieku un darba devēju abpusēju ieinteresētību risināt psihoemocionālo risku problēmas. Šādi riski ir, piemēram, darba laika deficīts, nespēja ietekmēt darba procesu, darbs izolācijā, paaugstināta atbildība u. c., bet visbiežāk tie saistīti ar sliktu savstarpējo komunikāciju un kolēģu un vadības emocionālo vardarbību. Neraugoties uz psihoemocionālo risku nopietno ietekmi uz strādājošo veselību un dzīves kvalitāti, sabiedrībā to izraisītie sarežģījumi darba vietās nereti tiek ignorēti un slēpti, cerot, ka tie izzudīs paši no sevis, novērojuši VDI speciālisti.
Uzsāktās kampaņas laikā VDI veiks anonīmu darbinieku anketēšanu tiešsaistē, lai noskaidrotu, kā strādājošie paši vērtē psihoemocionālos darba vides riskus darba vietā. Pēc ievākto datu analīzes VDI inspektori no 14. oktobra dosies uz aptaujātajiem uzņēmumiem un iestādēm, lai pārrunātu noskaidroto un sniegtu informāciju par pasākumiem, kas darba devējam būtu jāveic psihoemocionālās darba vides uzlabošanai. Tāpat tiks analizēts, kā darba vietās notiek psihoemocionālo risku novērtējums, kas tiek darīts šo risku mazināšanai un kā tiek sabalansēts darbinieku darba un atpūtas laiks (atvaļinājumi, brīvdienas, virsstundas u. c.). Kampaņā īpaši tiks uzrunātas valsts un pašvaldību iestādes, it sevišķi tās, kur darbinieki intensīvi strādā ar klientiem.
Stress darbā – plaša problēma
Dažādas aptaujas rāda, ka gandrīz trešdaļa Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju cieš no stresa darbā jeb, kā speciālisti to dēvē, no psihoemocionālajiem vai psihosociālajiem darba vides riska faktoriem. Īslaicīgs un neliels stress palīdz darbiniekam mobilizēties, tas var pat darboties kā dzinulis, taču ilgstošs stress darba vietā nelabvēlīgi ietekmē strādājošo garīgo un fizisko veselību. Pasliktinās cilvēku darba spējas un darba mūža ilgums, kas savukārt rada slogu ekonomikai. Piemēram, ar darbu saistītas depresijas izmaksas Eiropā ik gadu tiek lēstas aptuveni 617 miljardu eiro apmērā. Stress ir būtiska darba drošības un veselības problēma aptuveni 80% Eiropas uzņēmumu, tomēr tikai retajā ir ieviestas speciālas procedūras, kas ļautu novērst ar darbu saistīto stresu, liecina pētījumi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.