Pienākumi un stress

Kopš pandēmijas sākuma katram piektajam Latvijas iedzīvotājam ir mainījušies darba pienākumi vai amats, bet lielākā daļa no viņiem (63%) pienākumu izmaiņas uztvēruši ar sapratni un turpinājuši darbu uzņēmumā, liecina Tele2 un Norstat aptauja. Visbiežāk ar pienākumu vai pat darbavietas maiņu saskārušās sievietes vecumā no 18 līdz 34 gadiem.

Aptaujā noskaidrots, ka galvenās trīs lietas, kas šobrīd satrauc darbiniekus, ir, pirmkārt, kā panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru (32%), otrkārt, vai Covid-19 krīze neietekmēs paša darbavietu un iespēju strādāt (31%), treškārt, kā atrast motivāciju strādāt (15%). "Pandēmijas laiks ir pamatīgi mainījis darba vidi faktiski visos Latvijas uzņēmumos. Tas ir saistīts ar darba pienākumu izmaiņām, strādāšanu attālināti, intensitāti u. c. darba aspektiem. Skatoties uz pētījumu datiem, satraucoši ir tas, ka tikai pusei no darbiniekiem, kuriem mainījušies amata pienākumi, tika nodrošinātas pienācīgas apmācības, lai kvalitatīvi varētu veikt jaunos darba pienākumus. Tas samazina ne tikai motivāciju strādāt, bet var arī būtiski ietekmēt darbinieku mainību," spriež Tele2 personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

Tikmēr Kantar veikts pētījums atklāj, ka stress, kas saistīts tieši ar ikdienas darba pienākumu izpildi, satrauc vairumu jeb 75% strādājošo. Vērojams, ka šis psihoemocionālais faktors caurmērā biežāk dara bažīgas sievietes, speciālistus, izglītības, veselības un sociālās aprūpes jomā nodarbinātos, kā arī valsts vai pašvaldības sektorā strādājošos.

Tajā pašā laikā 37% strādājošo (it īpaši – veselības un sociālās aprūpes jomas, kā arī valsts un pašvaldības sektora un NVO darbiniekus) satrauc iebiedēšana vai "psiholoģiskais terors" darbavietā, piemēram, apvainošana, pazemošana vai uzbrukums no kolēģu vai vadības puses. Vēl 24% darbinieku savā darbavietā izjūt bailes saistībā ar vardarbību vai tās draudiem.

Psihosociālais risks, ar kuru salīdzinoši visbiežāk saskaras uzņēmumu un iestāžu darbinieki, ir laika trūkums (42%). Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko darbs ar sarežģītiem klientiem, pacientiem, skolēniem utt. (36%), problēmas vadības un darbinieku attiecībās (31%), nespēja ietekmēt sava darba organizāciju (31%), slikta komunikācija starp vadību un darbiniekiem (31%), garas vai neregulāras darba stundas (31%) un neskaidra cilvēkresursu politika (30%). Katrs ceturtais strādājošais darbā saskaras ar vāju sadarbību kolēģu starpā, aptuveni katrs piektais – ar darbavietas nedrošību, nepastāvību un katrs desmitais – ar diskrimināciju dzimuma, vecuma, etniskās piederības u. c. dēļ.

27% darbinieku kopumā ir atzinuši, ka uzņēmumā vai iestādē, kurā viņi strādā, notiek strīdi vai domstarpības starp vadītāju un darbiniekiem par dažādiem darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem, bet 66% darbinieku norāda, ka viņu darbavietā šādi strīdi nenotiek praktiski nekad. Raksturīgi, ka ar strīdiem un domstarpībām biežāk saskaras strādājošie, kuru pakļautībā ir citi darbinieki.