Atbildība un jaunieši
Mēdz būt, ka potenciālais darbinieks uz pārrunām atnāk ar visai kosmiskām atalgojuma un citu bonusu prasībām. Taču uzņēmums vēlas atbilst nozares tirgus kopējam algu līmenim, tāpēc "kārtis galdā" tiek liktas uzreiz – piemēram, stundas likme apkopējam ir tik un tik, darbs objektos aizņems tik un tik laika, un galarezultātā alga būs tāda un tāda, skaidro Priede-Kazaka.
Būtiskāka problēma viņas skatījumā ir darbinieku atbildība pret darbu.
"Daļā amatu tās pietrūkst – nosvin algu un uz darbu vairs neatnāk… Vai arī sāp kāja, snieg sniegs, tāpēc pagalms paliek netīrīts… Negribu gan teikt, ka tas notiek masveidīgi. Mums tas ir arī ļoti liels darbs ar vadītājiem, namu pārvaldniekiem – lai viņi būtu darbiniekiem pieejami ne vien birojā, bet arī uz vietas objektos, lai viņi darbiniekiem veltītu pienācīgu uzmanību, parunātos, pakontrolētu," norāda Priede-Kazaka. Viņa stāsta, ka uzņēmumā ir ideja šādi uz apsaimniekojamiem objektiem palaikam doties arī administrācijas darbiniekiem – lai kopīgi tur pastrādātu, kaut ko sakoptu, sakārtotu, tā iegūstot arī labāku priekšstatu par apstākļiem objektos. Trūkstošo darbinieku problēmu, iespējams, var risināt ar gudrāku darba organizāciju, piemēram, individuāli strādājošo vietā veidojot mobilas brigādes.
Tomēr vēl efektīvāk būtu strādāt ar jauniešiem, turklāt jau no pamatskolas, lai sekmētu viņu interesi par tehniskām profesijām un darbu nekustamā īpašuma apsaimniekošanas nozarē, uzskata Priede-Kazaka. Pirms gadiem trīsdesmit daudzi jaunieši pēc 9. klases devās uz profesionālajām skolām, tagad lielākā daļa mācās vidusskolā un tālāk augstskolā, no kuras iznāk ar augstākām ambīcijām – ne visi tad vairs vēlas būt santehniķi, daudzi grib santehniķus vadīt.
"Zemākas kvalifikācijas profesijām jauniešu acīs nav prestiža. Par to būtu jādomā. Anglijā pašlaik santehniķi ir uz izķeršanu – un ar tādām algām! Es negribētu, lai līdz tam nonāktu arī Latvijā. Tas ir līdzīgi kā pirmskrīzes laikā būvniecībā, kad ķerras stūmējs bija gatavs strādāt tikai par algu, kāda ir arī inženierim, un tādu arī saņēma – tāpēc, ka parasto darbu darītāju vienkārši nebija. Domāju, tas ir stipri nepareizi," saka Priede-Kazaka. Viņai gribētos, lai ēku apsaimniekošanas nozari jaunieši vairāk saredzētu kā virzienu karjerai. Lai to rosinātu, Civinity Latvia ņem praksē studentus un apsver aktīvāku sadarbību arī ar profesionālās izglītības iestādēm.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 5. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Dagnis Auniņš-Pauniņš