Digitalizācija, robotizācija un mākslīgais intelekts kļūst par ikdienas realitāti, tiek optimizēti darba procesi, rodas jaunas darba formas, izzūd vairāki arodi, to vietā rodas jaunas profesijas, taču cilvēka prasmes un zināšanas savu nozīmi nezaudē.
Prognozes liecina, ka robotizācijas tendences atkarīgas no katras nozares specifikas, tomēr Pasaules Ekonomikas foruma pētījuma dati rāda, ka visās nozarēs vidēji 23–37% kompāniju plāno izmantot robotu darbu jau līdz 2022. gadam.
Digitalizācijas un robotizācijas iespaidā darba vietas būtiski mainās gan kvantitatīvi, gan kvalitātes ziņā, un tas rada līdz šim nepieredzētas iespējas, kā arī izaicinājumus, norāda Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.
Viņš pauž: viena no lielākajām bažām ir, ka tehnoloģiskais progress veicinās augstāku bezdarbu, jo īpaši mazāk kvalificēto iedzīvotāju vidū, kā arī darba tirgus polarizāciju, tiekot automatizētām tieši vidējās kvalifikācijas profesijām. Tāpat saruks rutīnas darba vietu skaits, jo pieaugs pieprasījumam pēc augsti kvalificētiem speciālistiem. Tas kopumā var izraisīt lielāku nevienlīdzību darba tirgū, un var mazināties samaksa tieši par mazāk kvalificētu darbu, līdz ar to – arī darba vietu kvalitāte.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 12. februāra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!