Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs

Diasporas jauniešiem studiju kvalitāte Latvijā šķiet strīdīga

Jautājums par ārvalstu studentu piesaisti ir aktuāls jau ilgstoši, un kā būtisks mērķis iezīmējusies arī diasporas bērnu un jauniešu piesaiste mācībām profesionālajās skolās un augstskolās Latvijā – pasākumus šī mērķa sasniegšanai paredz Plāns darbam ar diasporu 2021.– 2023. gadam. Tajā pašā laikā līdz šim ir trūcis informācijas par to, kāda vispār būtu diasporas interese par studijām Latvijā un kāds ir mūsu valsts profesionālās un augstākās izglītības piedāvājums šai potenciālo studentu grupai.

Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz pētījums Diasporas jauniešu piesaiste izglītības iestādēm Latvijā, kura rezultātus pagājušajā piektdienā prezentēja Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centru. Tajā piedalījās 1345 respondenti, un visplašāk pētījumam atsaucās latviešu diasporas pārstāvji no Apvienotās Karalistes, ASV, Kanādas, Vācijas, Ziemeļvalstīm, citām Eiropas valstīm, tāpat ir dalībnieki arī no attālākām pasaules malām, piemēram, Brazīlijas, Singapūras u. c. Kā stāsta Dr. Rita Kaša, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra un Rīgas Ekonomikas augstskolas pētniece, tika aptaujāti gan potenciālie studenti, gan vecāki, kam ir bērni, kuri nākotnē varētu studēt. Tāpat pētījumā iekļautas padziļinātas intervijas ar reemigrējušajiem jauniešiem, 100 profesionālās un augstākās izglītības iestāžu aptauja un fokusgrupu diskusijas.

Interesējas, bet vērtē

Pētījums rāda, ka šobrīd no diasporas jauniešiem 22% mācās vai studē ārzemēs, tikai 2% – Latvijā, bet 76% nemācās un nestudē. "Taču 86% ir pārliecināti vai neizslēdz iespēju to darīt nākotnē, un vairums plāno sasniegt vismaz vienu augstākās izglītības līmeni. Tas liecina par augstu izglītības pieprasījuma potenciālu diasporas vidū," saka R. Kaša. Dati par to, ko diasporas jaunieši vēlas mācīties, liecina, ka 32% respondentu grib studēt sociālās zinības, komerczinības vai tiesības, un tam seko inženierzinātnes, dabaszinātnes un IT. 

Izvēloties, kur mācīties, 21% jauniešu raugās pamatā uz studiju programmu, bet 26% vispirms izvēlas valsti un tikai tad augstskolu un programmu. Vissvarīgākais faktors, izvēloties studiju valsti, diasporas jauniešiem ir izglītības sistēmas reputācija. Kā otru būtiskāko faktoru viņi min darba iespējas pēc studiju beigšanas, bet kā trešo – darba iespējas studiju laikā. Tam seko arī finansiālā atbalsta pieejamība studējot un vispārējā politiskā un sociālā stabilitāte attiecīgajā valstī. Tikmēr, izvēloties izglītības iestādi, vissvarīgākā ir izglītības kvalitāte, tad – interesējošās programmas pieejamība, pēc tam – pārliecība, ka iegūto kvalifikāciju atzīs skolas un darba devēji visā pasaulē, un visbeidzot – pieņemamas mācību un dzīvošanas izmaksas, kas ir vienīgais faktors, kurā diasporas jaunieši Latvijas augstskolas vērtē augstāk nekā izglītības iespējas citās valstīs. Citiem minētajiem kritērijiem Latvijas augstskolas viņu vērtējumā atbilst vien daļēji. 

Tomēr studiju iespēja Latvijā diasporas jauniešus saista – teju trīs ceturtdaļas potenciālo studējošo un 45% aptaujāto vecāku par tām ir interesējušies, rāda pētījums. Visbiežāk šī interese nāk no tiem, kuri vēlas studēt bakalaura līmeņa studiju programmās, tiem seko koledžas un maģistra līmeņa studiju interesenti, bet retāk par iespēju mācīties Latvijā interesējas tie, kas tēmē uz profesionālo izglītību vai doktora līmeņa studijām. 18% jauniešu pētījumā pauž skaidru vēlmi mācīties Latvijā.

Iemesli, kāpēc diasporas jaunieši vēlas iegūt tālāko izglītību Latvijā, lielākoties saistās ar personiskiem faktoriem: ir vēlme mācīties latviešu valodā, Latvijā dzīvo radinieki, Latvijā vienkārši patīk, patīk šejienes kultūras vide, tāpat ir pārliecība, ka Latvijā var iegūt konkurētspējīgu izglītību. Tikmēr iemesli, kāpēc diasporas jaunieši nevēlas studēt Latvijā, ir uzskats, ka citā valstī izglītība tomēr ir konkurētspējīgāka, turklāt dod plašāku starptautisku pieredzi, daudziem nepatīk Latvijas sabiedrības neiecietība, šķiet, ka Latvijas izglītība nepalīdzēs atrast labu darbu, bet daļa šeit neatrod interesējošo studiju programmu.

Jautāti par palīdzību, kāda būtu nepieciešama, lai tie, kas vēlas studēt Latvijā, to arī darītu, aptaujātie visvairāk (46%) uzsver stipendijas un finansiālo atbalstu diasporas studentiem, kā arī palīdzību ar iepriekšējās izglītības atzīšanu Latvijā (39%). "Un šis ir ļoti svarīgs faktors, kas minēts visos izglītības līmeņos," piebilst R. Kaša. Tāpat studētgribētājiem no diasporas būtu vajadzīgi latviešu valodas kursi. Savukārt runājot par informētības līmeni, kādas ir izglītības iespējas Latvijā, puse potenciālo studentu diasporā sevi uzskata par diezgan labi informētiem.

Klātbūtne kļūst jūtamāka

Izvaicājot izglītības iestādes Latvijā, pētījuma veicējiem bija iespēja salīdzināt situāciju ar to, kāda tika fiksēta 2016.–2017. gadā, kad skolas par diasporas studentu piesaisti tika aptaujātas iepriekšējo reizi. "Kopumā izglītības iestādes ir sākušas vairāk ievērot diasporas jauniešu klātbūtni, tātad viņu skaits ir manāmi pieaudzis, tomēr tas vēl nav pietiekami liels, lai viņiem varētu izstrādāt kādas specifiskākas programmas," komentē Dr. Olga Cara, vecākā pētniece un izglītības socioloģijas lektore Londonas Koledžas universitātes Izglītības institūtā. Viņa gan norāda – visas izglītības iestādes, kurās mācās diasporas jaunieši, atzīst, ka viņiem ir vajadzīgs citāda veida atbalsts nekā vietējiem studentiem un ārzemniekiem. Visas uzrunātās izglītības iestādes domā par diasporas jauniešu pievilināšanu, jo tajā saredz gan iespēju piesaistīt cilvēkus Latvijai, gan internacionalizēt savu mācību vidi. Patlaban īpaša piedāvājuma diasporas studentiem skolās nav, taču viņiem būtisks palīgs ir izglītības iestāžu īstenotā vispārējā studentu atbalsta sistēma. Salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu, tagad skolas biežāk izmanto tiešsaistes rīkus gan komunikācijā, gan mācību procesā, un arī diasporas jaunieši to atzīst par sev svarīgu faktoru. 

Iekļaujoties mācību vidē Latvijā, diasporas jaunieši varētu saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, un, pēc Latvijas izglītības iestāžu domām, būtiskākie varētu būt vairāki: atšķirīga sagatavotība dažādos mācību priekšmetos, nepietiekamas latviešu valodas prasmes, mazliet retāk minēta studentu vēlmju un izglītības iestādes piedāvājuma nesakritība. Profesionālās skolas salīdzinoši biežāk iespējamu problēmu saskata pasniedzēju nepietiekamā pieredzē ar citu valstu un kultūru pārstāvjiem, savukārt augstskolas salīdzinoši biežāk nekādas problēmas nesaskatīja, lai gan paši diasporas jaunieši, kas jau studē Latvijā, norāda, ka tādas pastāv, stāsta O. Cara. 

Paveicamie mājasdarbi

Rezumējot pētījumā savāktos datus, tā veicēji noformulējuši rekomendācijas gan politikas veicējiem, gan izglītības iestādēm, kā sekmēt to, lai mācības Latvijā izvēlētos vairāk diasporas jauniešu. Būtu nepieciešams veicināt Latvijas izglītības zīmola starptautisko atpazīstamību, un tas izskanēja gan no aptaujātajiem jauniešiem, gan no vecākiem, gan no skolām. Tāpat jāizstrādā vienota valsts stratēģija, kas pozicionētu diasporas jauniešus kā Latvijas izglītības mērķa grupu. Jārisina ārvalstīs iegūtās izglītības kvalifikācijas atzīšana Latvijā, un jāattīsta gan visaptveroša pieeja studējošo atbalstam, kas apvienotu akadēmisko, profesionālo un sociālo palīdzību, gan konkrēti diasporas jauniešiem domāts sociālais atbalsts, norāda O. Cara. Būtu nepieciešams aktīvāk informēt diasporu par Latvijas izglītības piedāvājumu un nodrošināt latviešu valodas pilnveidošanas kursus pirms mācību uzsākšanas. Tāpat pētījuma rekomendāciju daļā ietilpst norāde uz valsts valodas politiku un praksi izglītībā, kas nodrošinātu sekmīgas studiju iespējas Latvijā. Jāpanāk arī nepārtraukts un organizāciju caurvijošs kvalitātes novērtēšanas process izglītības iestādēs.

Top komentāri

Latvju puika
L
Mīļi gaidīti Tevzemē ! Svešatnē vien nezāles esat ...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses