Viņi gatavi ķerties arī pie ilgtspējīgām sabiedriskajām un komercbūvēm, šim nolūkam plānojot dibināt domubiedru grupu, kas konsultēs un vadīs videi un cilvēkiem draudzīgu namu celtniecību Latvijā.
Zema enerģijas patēriņa privātmāja Lielvārdē
māja celta vienai ģimenei, taču tās autori gatavi lielākiem projektiem.Dati: SIA Artiva
- Kopējā apkurināmā platība 121 m2
- Temperatūra telpās 21-23 grādi
- Zemes siltumsūkņa izmaksas diennaktī Ls 0,80
- Gada elektrības patēriņš 40-50 kW/m2 jeb Ls 250-300
- Zemes siltumsūknis ar ierīkošanu Ls 11 000
- Ventilācija ar rekuperācijas iekārtu Ls 500
- Mājas izmaksas par 30% lielākas nekā parastam namam
- Mājas cena 186 000 latu ar nodokļiem
Nedrīkst sasteigt
"Māju Lielvārdē cēlām gadu, īpaši domājot par to, lai panāktu iespējami mazāku enerģijas patēriņu tās ekspluatācijā," stāsta Artūrs. Viņš uzsver, ka celtniecību nedrīkst sasteigt - materiāliem un konstrukcijām jānostāvas. "Būvniecības cikliem jābūt noslēgtiem - nedrīkst vienā stūrī likt rīģipsi, bet otrā jau krāsot. Katrs posms jāpabeidz, un tikai tad var sākt nākamo. Procesu paildzina arī darbaspēka trūkums," viņš atzīst, "cīnījāmies par kvalitāti ar meistariem - mūrniekiem, rīģipša licējiem, špaktelētājiem, krāsotājiem… Visu kontrolējām un vērtējām paši."
Mājas iekšējā apdare vēl nav pabeigta, tās izvēle atstāta potenciālā īpašnieka ziņā. Cēlāju aprēķinātās apkures izmaksas patlaban atbilst zema enerģijas patēriņa mājai pēc Vācijas Pasīvo māju institūta kritērijiem. Enerģijas patēriņš samazināsies, kad māja būs apdzīvota, jo siltumu radīs sadzīves elektroierīces, "arī katrs cilvēks apkurina vienu kvadrātmetru telpas", lēš Ivars. Vislabāk mājas plusus un mīnusus varēšot novērtēt, kad tajā vienu ziemu būs nodzīvojusi jauno īpašnieku ģimene.
Māja atbilst vairākiem ilgtspējības kritērijiem, jo celta no koka, un tai nebūs problēmu ar renovāciju ilgus gadus, vajadzēs tikai kārtējos kosmētiskos remontus, vērtē Artūrs. Īpašniekam vēlams izmantot arī enerģiju taupošas sadzīves iekārtas, jo tad būs zemāki uzturēšanas izdevumi.
Ventilācijas spēks
Mājā ir studijas tipa viesistaba ar virtuves zonu, trīs guļamistabas, divi sanitārie mezgli, priekštelpa un divas saimniecības telpas. Teju stundas uzturēšanās tajā neradīja nekādu diskomforta sajūtu Dienas pārstāvjiem, lai gan no Vācijas pasīvo māju apmeklētājiem bijām dzirdējuši stāstus par smacīgu gaisu.
"Zemais enerģijas patēriņš panākts, ne tikai izmantojot zemes siltumsūkņa ekonomiskumu, bet arī nodrošinot labu siltuma izolāciju un darbinot speciālu gaisa ventilācijas un rekuperācijas iekārtu," skaidro Artūrs. Vācu kompānijas PAUL Warmeruckgewinnung iekārta atgūst no izmantotā istabu gaisa 85-95% siltuma un pēc vienkāršiem fizikas likumiem, bez papildu elektrības patēriņa, sasilda ienākošo svaigo gaisu, bagātina to ar skābekli un ievada telpās. Tā ir sertificēta pasīvo māju ventilācijas iekārta.
Vai drīkst vērt vaļā logus? "Protams," atteic Ivars, "tikai jāsaprot, ka ziemā tā aizplūdīs vairāk siltuma. Jo ilgāk logi būs vaļā, jo lielāki izdevumi apkurei." Tomēr ēkā ar gaisa rekuperāciju siltuma zudumi samazinās par 20-30%, salīdzinot ar ēku bez piespiedu ventilācijas.
Mājas ārsiena tapusi no neēvelētiem, eļļotiem koka dēļiem. Nākamā kārta ir vējplāksne, pēc tam -26,5 cm siltumizolācijas kārta no ekovates un iekšējā apdare ar rīģipsi. "Tvaika un siltumizolācijas pārbaudes būvniecības gaitā veicām vairākas reizes, lai viss būtu perfekti," uzsver Ivars. Visā namā ir betonētas siltās grīdas, un siltumsūkņa kolektors pārdomāti izvietots galvenokārt zem pagalma bruģa, lai saimnieki varētu lietderīgi izmantot piemājas zālienu.
Arvien labāk
"Nākamo celsim pasīvo māju," saka Artūrs, "izmantosim apmetumu, nevis rīģipsi, un mūra iekšējās sienas, kas lēnām sasilst un lēnām siltumu atdod - arī ekonomija." Ivars atzīst, ka ieguldījums šādā mājā ir lielāks, taču arī ietaupīt var vairāk. "Gribam savu pieredzi nodot citiem, veidojot organizāciju, kas popularizēs zināšanas par zema enerģijas patēriņa māju būvniecību," uzsver Gredzeni.
"Šīs zināšanas nenāk uzreiz - pircējs to saprot tikai ar trešo māju, tomēr pašreizējā situācijā nevar likt cilvēkiem izmest vējā lielu naudu," kursa maiņu skaidro Ivars. "Apvienosim konstruktorus, arhitektus, vides ekspertus, būvinženierus, ventilācijas un akustikas speciālistus, kuri varēs parādīt, kā pareizi un labi jābūvē šādas mājas. Ietversim visu ciklu no projektēšanas līdz pēcgarantijas servisam. Šis ir pirmais piemērs, kuru rādīsim visiem, kas vien vēlēsies to redzēt, lai izvēlētos, vai celt lētu un sliktu māju vai tomēr nedaudz dārgāku, bet tādu, lai tiek mazmazbērniem. Te visu varēs aptaustīt un novērtēt, arī skaitītāju rādījumus. Gribam pierādīt, ka ne tikai vācu celtnieki var būt kvalitātes zīmols Eiropā, bet arī Latvijas speciālisti māk labi būvēt. Gribam tikt vaļā no frāzes tā visi būvē, ar ko parasti pavirši celtnieki aizbildinās, kad pēc pāris gadiem saimniekam nākas pārbūvēt par pārsimt tūkstošiem celtu, bet jau pussapuvušu namu."
Par mērķi Gredzeni izvirzījuši arī likumdošanas sakārtošanu, "lai šādas ēkas būtu norma", attiecinot to arī uz biroju un komercēku projektiem. "Iespējams, kāds cits mūs apsteigs, lai gan mēs gribētu arī te būt pirmie Latvijā…" atzīstas Ivars.
Eksperta viedoklis
Jānis Kosītis, Rīgas pilsētbūvnieks
Neesam atmetuši nodomu uzcelt pirmo daudzdzīvokļu pasīvo māju Latvijā. Tā kā iepriekš plānotā likumdošanas maiņa, kas ļautu celt no koka konstrukcijām par diviem stāviem augstākus namus, Latvijā nerit tik strauji kā cerējām, Vācijas projektētāji piedāvāja sagatavot alternatīvas dzelzsbetona pamatkonstrukcijas variantu, kurā koku izmantos kā palīgmateriālu saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem. Tomēr ceru, ka ar laiku Latvijā, līdzīgi vairākumam Eiropas valstu, ilgstspējīgas būvniecības pamatmateriāls koks atkal tiks atzīts. Pēc gadumijas plānojam izsludināt tā saukto zaļo iepirkumu, kura galvenais kritērijs ir nevis lētums, bet draudzīgums videi, lai noteiktu pasīvās mājas cēlājus. Ļoti atzinīgi vērtēju to, ka enerģiju taupošu ēku būvei pievēršas arvien vairāk Latvijas speciālistu. Tas dos iespēju šādas mājas pārbaudīt mūsu klimatā.