Būvniecības un remontdarbu apjomi kritušies administratīvo ēku būvniecībā – par 35,7%, šoseju un ielu – par 47,2%, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu – par 59,0%, dzīvojamo ēku – par 64,6%. Savukārt apjomi par 76,6% pieauguši maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas un spēka līniju, sporta ēku būvniecībā – par 45,1%, vietējo cauruļvadu un kabeļu – par 15,5%, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku – par 12,1%.Salīdzinot ar 2008.gada 4.ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, būvniecības produkcijas apjomi samazinājušies par 8,3%. Tai skaitā ēku būvniecības apjomi kritušies par 8,5%, inženierbūvju apjomi - par1,2%.
Nordea bankas vietējo korporatīvo klientu nodaļas vadītājs Jānis Zagorskis:
Dramatiskais kritums būvniecības sektorā, kas ar vairāk kā 9% īpatsvaru ir viena no būtiskākajām nozarēm IKP struktūrā, spilgti atspoguļo valsts ekonomikā notiekošos lejupslīdes procesus. Nozares turpmāka ilgstoša lejupslīde var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā, jo pastarpināti skar vairākas cieši saistītas nozares – apstrādes rūpniecību, tirdzniecību, kā arī transporta pakalpojuma sfēru.
Viens no lielākiem kritumiem, nu, jau tradicionāli, skar dzīvojamo ēku un viesnīcu būvniecību, apjomiem samazinoties attiecīgi par 65% un 55%, ko pamatā ietekmē privātais patērētājs ar savu rīcību. Krituma pieaugums, attiecībā pret iepriekšējo ceturksni, ir novērojams ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā, sasniedzot jau 59%. To galvenokārt ietekmē ekonomiskās aktivitātes kritums un pieejamo investīciju samazinājums. Taču vislielākās bažas rada būvniecības apjomu samazinājums ceļu būvniecībā (kritums par 47%) un ostu būvniecībā (kritums par 59%) – nozarēs, kuras vēl iepriekšējā ceturksnī uzrādīja pozitīvu izaugsmi.
Pozitīvu attīstību spējuši saglabāt vien maģistrālo cauruļvadu un komunikāciju infrastruktūras objektu (pieaugums par 77%) un mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecība (pieaugums par 12%).
Uzrādītie nozares dati ir kā spilgts valsts ekonomikas barometrs, kura temperatūra turpina strauji kāpt no ceturkšņa uz ceturksni, draudot pārsniegt ekonomiskajā telpā pieļaujamo temperatūru. Paaugstinātas temperatūras ietekme jau šobrīd tieši atspoguļojas valsts budžeta ieņēmumu kritumā, vienlaicīgi atstājot iespaidu uz daudzām saistītām nozarēm, strādājošiem un valsts ekonomiku kopumā.
Ļoti būtisku lomu joprojām spēlē valsts un pašvaldības ar pasūtījumiem infrastruktūras objektiem. Tomēr, samazinoties budžeta ienākumiem, valsts ir spiesta samazināt pieejamo finansējuma apjomu, arī šajos, valsts pārziņā esošajos segmentos, kas jau šobrīd spilgti izpaužas ceļu būves nozarē. Bažas rada arī spēja nodrošināt līdzfinansējuma apjomu un tas, vai tiks turpinātas plānotās investīcijas apstiprināto finansējuma programmu ietvaros. Īpaši tas attiecas uz investīcijām, kas nepieciešamas ES fondu līdzfinansējumiem un kas tieši skar infrastruktūras objektus.
Būtisks nozares kritums ir licis būvniecības kompānijām mobilizēties un meklēt risinājumus, lai pārvarētu esošo krīzi. Kompānijām primāri būtu jāizvērtē izmaksu pozīcijas un darba ražīgums, radot augstāku pievienoto vērtību sniegtajam pakalpojumam un kļūstot konkurētspējīgākiem gan vietējam, gan ārējam pieprasījumam. Risinājumi tiek meklēti arī ar Privātās un publiskās partnerības projektu palīdzību, kompānijām konsolidējot finanšu un kapacitātes resursus un radot darba „fronti” biznesa apjomu nodrošināšanai. Šis laiks, noteikti būtu izmantojams arī nozares iekšējai sakārtošanai un attīrīšanai.