Kas šobrīd jau ir paveikts un kas vēl ir procesā darbības efektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros?
Pēdējo divu gadu laikā paveiktais – uzlaboti un pārskatīti procesi, samazināts tehnisko bāzu un personāla skaits – patlaban mums ļauj aktīvi strādāt pie sadales sistēmas pakalpojumu tarifu pārskatīšanas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izstrādājusi jaunu tarifu aprēķināšanas metodiku, kura līdz septembra beigām, visticamāk, tiks apstiprināta. Atbilstoši apstiprinātajai metodikas redakcijai izvērtēsim un izstrādāsim jaunus pakalpojuma tarifus, lai jau nākamā gada 1. janvārī tie varētu stāties spēkā un klienti savos rēķinos redzētu samazinātu maksu par mūsu pakalpojumu. Protams, aizvien nozīmīgākais uzņēmuma pamatuzdevums ir nodrošināt stabilu un drošu elektroenerģijas piegādi visiem klientiem.
Pavisam droši varam rēķināties, ka nākamā gada sākumā sadales sistēmas pakalpojumu tarifi mazināsies? Ir jau konkrētākas aplēses, tieši par cik?
Tarifs tiešām mazināsies, bet apjoms būs atkarīgs no metodikas – kādus nosacījumus SPRK šajā dokumentā akceptēs. Kamēr metodika nav apstiprināta, diemžēl nevaram nosaukt konkrētus skaitļus, jo tarifu gala rezultātu ietekmē virkne dažādu koeficientu, kas tiek noteikti metodikā. Taču esam plānojuši, ka jaunos tarifus fiksēsim uz turpmākajiem pieciem gadiem, kas nozīmē – šajā periodā tarifi netiks būtiski mainīti. Metodikā būs noteiktas no mums neatkarīgas komponentes, kas vairāk vai mazāk var ietekmēt tarifus, piemēram, patēriņa izmaiņas, inflācijas koeficients un tamlīdzīgi. Taču pavisam precīzi šie faktori būs zināmi tikai pēc metodikas apstiprināšanas.
Kā tarifu samazināšana ietekmēs uzņēmuma investīciju plānus?
Tarifu samazināšana liek daudz rūpīgāk skatīties un vērtēt uzņēmuma darbības izmaksas, tajā skaitā arī investīcijām paredzēto finansējumu. Tēlaini sakot – iepriekš investīcijas plānojām ķirurģiskā līmenī, tagad tās plānosim mikroķirurģiskā līmenī, lai tiešām maksimāli efektīvi un precīzi investētu, vienlaikus nemazinot sadales tīkla efektivitāti un drošību. Tīkla modernizācijas un uzturēšanas kontekstā lietojam terminu «vienmērīgi novecināt», kas nozīmē – mums jāplāno attīstība tā, lai visa sistēma novecotu vienādi, piemēram, ja tiek rekonstruēts kāds sadales sistēmas posms, darbu gaitā netiktu nomainīti tie elektrolīniju balsti, kas uzstādīti tikai pirms pieciem gadiem.
Tas nozīmē daudz lielāku atbildību tiem darbiniekiem, kuri plāno elektrotīkla atjaunošanas darbus.
Precīzi! Un tādēļ jau gadu strādājam pēc jauna investīciju plāna, kura galvenais mērķis ir ar katriem investētajiem tūkstoš eiro novērst pēc iespējas vairāk iespējamo bojājumu nākotnē. Rezultāts ir pavisam vienkāršs – jo vairāk par šādu summu tiek novērsts neatbilstību normai un tīkls padarīts efektīvāks, jo konkrētais projekts ir prioritārāks. Turklāt šajā procesā tiek ņemts vērā arī konkrētās vietas elektroenerģijas patēriņa apjoms un tendence, kā arī objekta nozīmīgums sistēmas drošības kontekstā.
Vai efektivitātes kritērijs būtu pamats nomaļākā vietā esošiem klientiem uzskatīt, ka viņu elektroapgādes līnija ir nenozīmīga un netiks atjaunota?
Noteikti nē. Mūsu prioritāte numur viens ir elektroapgādes drošība un kvalitāte, kas nozīmē, ka nedrīkstam pieļaut situāciju, kad tīkls sabrūk, radot drošības riskus. Arī nomaļās vietās klientiem nodrošināsim elektroenerģijas piegādi un uzturēsim elektrotīklu drošā tehniskajā stāvoklī. Otrkārt, mums ir konkrēta licences zona, kurā ir pienākums nodrošināt elektroenerģijas pieslēgumu. Līdz ar to nevienam nav jāuztraucas, ka lauku saimniecības vai attālāki pagasti kādu iemeslu dēļ tiks definēti kā «pēdējā prioritāte». Vēl jo vairāk tāpēc, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību arī mēs elektroapgādes sistēmas modernizācijas gaitā meklējam un pielietojam dažādas jaunas metodes, kas investīcijas padara vēl efektīvākas un lētākas, nemazinot sistēmas drošību un pakalpojumu kvalitāti.
Cik daudz no efektivitātes paaugstināšanas programmas jau paveikts?
Esam nosacīti pusceļā. No iepriekšējām 50 bāzēm turpmāk izmantosim tikai 28, šis process faktiski jau ir paveikts un ļaus ietaupīt gan apkures izmaksas ziemas sezonā, gan to uzturēšanas izmaksas kopumā. Šobrīd darbinieku skaits jau samazināts par nedaudz vairāk kā 500 cilvēkiem (kopumā plānotais samazinājums ir 810 darbinieku). Mazinoties darbinieku skaitam, samazinās arī pārējās ar personālu saistītās izmaksas – darbam nepieciešamo transporta līdzekļu skaits, izmaksas speciālā darba apģērba iegādei utt. Šo programmu spējam īstenot tāpēc, ka jau iepriekšējos gados tika pareizi plānotas un ieguldītas investīcijas, kā rezultātā būtiski uzlabojies sadales sistēmas tehniskais stāvoklis un ir daudz mazāk bojājumu. Arī jaunākās transporta vienības ir daudz efektīvākas ikdienas procesu veikšanai, kas ļauj ātrāk un vienkāršāk nokļūt līdz bojājumu vietai. Efektīva ir arī viedizācijas programma, kuras ietvaros turpinām uzstādīt viedos elektroenerģijas skaitītājus, kā rezultātā mūsu darbiniekiem vairs nav fiziski jādodas uz konkrēto objektu, lai nolasītu skaitītāja rādījumus vai arī atslēgtu vai pieslēgtu elektroenerģiju – to visu veic sistēmas, turklāt attālināti. Skaitītāju nomaiņas process gan noslēgsies 2022. gadā, bet šobrīd ir uzstādīti vairāk nekā 650 tūkstoši viedo skaitītāju, kas ir 57% no visiem skaitītājiem un aptver 86% no kopējā elektroenerģijas patēriņa.
Tehnoloģijas un procesu automatizācija tiešām kompensē cilvēka roku darbu? Nebūs situācijas, ka vajadzēs daļu cilvēku aicināt atpakaļ?
Pilnīgi noteikti tehnoloģijas kompensē cilvēku darbu, un pat vēl vairāk – procesi kļuvuši efektīvāki un ar mazākām izmaksām. Vienlaikus līdz ar jaunu tehnoloģiju un procesu vadības sistēmu ieviešanu mainās arī darbinieku profils – aizvien vairāk nepieciešami darbinieki, kuri prot strādāt ar datorsistēmām, viedām ierīcēm, analītiku. Aizvien mazāk paliek manuālu darbu, piemēram, nolasīt un sistēmās ievadīt kādus datus – šobrīd to lielā mērā veic tehnoloģijas, bet cilvēkam jāprot tos pareizi analizēt.
Protams, arī tehniskie darbinieki joprojām ir nepieciešami, jo elektrolīniju balstus un līnijas droni vēl neuzstāda. Taču aizvien vairāk procesu notiek elektroniski – saziņa ar klientiem, iesniegumu pieņemšana, līgumu un dažādu projektu sagatavošana un saskaņošana. Tas ir laika un resursu ietaupījums ne tikai mums, bet arī klientiem. Procesu digitalizācija neaprobežojas tikai ar viedo elektrības skaitītāju uzstādīšanu, to ieviešam daudz plašāk ikdienas procesos. Manuprāt, ST kļuvis par vienu no mūsdienīgākajiem valsts uzņēmumiem, kas nodrošina digitālu un vienlaikus operatīvu klientu apkalpošanu, uzņēmums kļuvis pieejams 24 stundas diennaktī. Visu, kas klientiem iepriekš bija jāveic klātienē, tagad var izdarīt attālināti uzņēmuma e-vidē. Piemēram, esam izveidojuši Tehniskās informācijas portālu, kurā klienti un sadarbības partneri var aizpildīt atbilstošo pieteikumu un augšupielādēt nepieciešamos dokumentus, pieteikties tehniskajiem noteikumiem, saskaņot topogrāfiskos plānus, dažāda veida projektus un shēmas, saņemt atļaujas rakšanas un citiem darbiem aizsargjoslās, kā arī atzinumus pēc darbu veikšanas. Vairs nav jāpielāgojas ST nodaļu pieņemšanas laikiem, nav jābrauc desmiti kilometru, lai saņemtu parakstu uz dokumenta. E-vide projektu un darbu saskaņošanai viennozīmīgi paaugstinās uzņēmuma darbības efektivitāti, kā arī klientu pieņemšana ST nodaļās ar laiku tiks pārtraukta. Tāpat uzņēmuma mājaslapā klients var redzēt, kas notiek viņa objektā, izmantojot digitālo karti, apskatīt plānotos un neplānotos elektroapgādes pārtraukumus, sekot elektrotīkla rekonstrukcijas un trašu un aizsargjoslu tīrīšanas darbiem. Var izmantot tiešsaistes sarunu rīku jeb čatu, lai operatīvi saņemtu atbildi uz jautājumiem.
Kādi ir tālākie ST modernizācijas plāni?
Eiropas Savienības apņemšanās kļūt aizvien zaļākai un dekarbonizētai nozīmē to, ka aizvien vairāk fosilo energoavotu vietā patērēs elektroenerģiju – gan apkures sistēmās, gan transportā, gan daudzās citās jomās. Līdz ar to prognozējam, ka nākotnē elektroenerģijas patēriņš turpinās pieaugt. Tas savukārt nozīmē, ka mūsu sistēmām jābūt gatavām nodrošināt patēriņa pieaugumu, dot iespēju ikvienam klientam uzlādēt gan savu elektromobili, gan darbināt siltumsūkni mājas apkures nodrošināšanai. Tādēļ, plānojot investīcijas, skatāmies uz elektroenerģijas patēriņa dinamiku, kas ir viens no būtiskiem aspektiem un nosaka, ka objektiem ar pieaugošu dinamiku modernizācijas programmā ir priekšroka, izvēloties tādus tehnoloģiskos risinājumus, lai spētu nākotnē nodrošināt patēriņa apjomu.
Šobrīd visā pasaulē attīstās izkliedētā ģenerācija, kas nozīmē, ka pēc dažiem gadiem teju katrs no mums būs ne tikai elektroenerģijas patērētājs, bet arī ražotājs. ST tas būs atbildīgs izaicinājums visu enerģijas plūsmu gan nodrošināt, gan monitorēt. Šobrīd ST nodrošina elektroenerģijas plūsmu vienā virzienā – no ražotāja pie patērētāja, bet nākotnē tā būs divu, faktiski daudzvirzienu plūsma, un mums tam jābūt gataviem. Mazā mērogā to spējam nodrošināt jau patlaban. Mums ir iespēja sadales sistēmas operatoru pieredzi apgūt Rietumeiropas valstīs, kur izkliedētā ģenerācija jau dažus gadus ir ikdiena un ražotāju apjoms aizvien paplašinās. Tas, kad jaunās tendences ienāks Latvijā, ir atkarīgs no tā, cik ātri attiecīgo tehnoloģiju cenas kļūs konkurētspējīgas un pieejamas mūsu klientu maciņam.
Vai investīciju plānus var ietekmēt, piemēram, administratīvi teritoriālā reforma elektroenerģijas patēriņa ģeogrāfijas iespējamu izmaiņu veidā? Lai gan pieslēguma objektu atrašanās vieta nemainīsies, nevar izslēgt, ka mainīsies elektrības patēriņa apjoms.
Runājot par lieliem lietotājiem, nedomāju, ka reforma būtiski ietekmēs patēriņa ģeogrāfiju, sevišķi tuvākajā laikā. Regulāri tiekamies ar pašvaldībām, lai noskaidrotu viņu attīstības plānus tuvākajiem gadiem, informētu par elektrotīkla atjaunošanas projektiem un vienotos par sadarbību pašvaldības infrastruktūras atjaunošanā. Arī tagad redzam, ka urbanizācijas tendence nav būtiski ietekmējusi kopējo elektroenerģijas patēriņu un vidējā sprieguma līnijās patēriņš ir vienmērīgs, jo arī laukos notiek uzņēmējdarbība, veidojas jaunas ražotnes, lielas zemnieku saimniecības, kas veicina kopējo patēriņu. Protams, joprojām ir un arī būs viensētas, kurās vairs neviens nedzīvo, taču tas būtiski neietekmē kopējo patēriņu. Šo faktoru vairāk ņemam vērā, plānojot elektrotīkla atjaunošanas darbus, sevišķi zemsprieguma elektrotīklā.
Kas ir lielākie jau īstenotie elektrotīkla atjaunošanas projekti?
Ik gadu atjaunojam vairākas lielās 110 kilovoltu apakšstacijas. Šogad tādas ir piecas, nākamgad būs četras. Jau pieminēju viedo skaitītāju uzstādīšanas programmu, ko ik gadu konsekventi izpildām un pat ejam nedaudz laika grafikam pa priekšu. Protams, turpinām pakāpeniski atjaunot padomju laikā izbūvēto Rīgas 3x220 elektrotīklu, kas vēsturiskajā centrā atjaunots jau 98 kilometru garumā. Plānojam, ka vēsturiskā elektrotīkla pārbūve Rīgā turpināsies vēl nākamos četrus gadus. Rīgā turpinās sadales elektroietaišu pārbūve apakšstacijā Jāņciems, kas pēc elektroenerģijas patēriņa ir lielākā apakšstacija Latvijā, Mīlgrāvis un TEC-1. Tāpat investējam speciālās tehnikas parka atjaunošanā un modernizācijā.
Pieminējāt elektroapgādes drošību – kā sokas ar atslēgumu skaita mazināšanu?
Arī šajā jomā pastāvīgi strādājam, lai maksimāli samazinātu gan plānotos, gan neplāna jeb avārijas atslēgumus. Neplāna atslēgumu mazināšanos sekmē elektrolīniju trašu attīrīšana no kokiem un krūmiem, kas varētu radīt potenciālu apdraudējumu gaisvadu elektrolīnijām. Vienlaikus tieši zemsprieguma sistēmā jaunajos projektos līniju izveidē jau izmantojam zemē ieguldāmos izolētos kabeļus. Tāpat daudz izmantojam arī tā saukto izolēto gaisvadu, kas arī faktiski ir kabelis, bet iekarināts balstos – šāds risinājums nodrošina, ka gadījumā, ja uz pārvades līnijas uzkrīt neliels koks vai zars, elektrolīnijas vads netiek pārrauts un neveidojas bojājums.
Cits stāsts ir par plānveida atslēgumiem, jo katrs remontu darbs vai jauna pieslēguma pievienošana kopējai sistēmai prasa uz noteiktu laiku atslēgt konkrētu elektrolīnijas posmu. Šobrīd aizvien vairāk zemsprieguma sistēmā spēj am veikt darbus zem sprieguma, tas ir, neatslēdzot klientiem elektroapgādi, ko nodrošina speciāla aprīkojuma esamība un darbinieku zināšanas. Patlaban izvērtējam iespējas tā sauktos spriegumaktīvos darbus sākt veikt arī vidējā sprieguma sistēmā, kas vēl vairāk ļaus samazināt plānveida atslēgumus vēl lielākam klientu skaitam. Eiropā šo darba metodi sadales sistēmas operatori izmanto jau diezgan aktīvi, līdz ar to patlaban analizējam, cik daudz investīciju tam būs nepieciešams.
Kāda ir darbinieku spēja un vēlme pielāgoties jaunajām tendencēm un kompetenču nepieciešamībām?
Līdz ar tehnoloģiju un digitalizācijas attīstību pieprasījums un tendences darba tirgū mainās, un cilvēkam jāspēj pieņemt atbildīgu un izsvērtu lēmumu, vai un kā viņš ir gatavs mainīties un attīstīties. Tas ir līdzīgi kā sportā – arī izcila sportista dzīvē pienāk brīdis, kad viņš objektīvu iemeslu dēļ vairs nevar būt tikpat izcils un spēcīgs, un viņam jāpieņem lēmums, kā turpināt savu karjeru – kļūt par treneri vai sporta kluba vadītāju, vai izaicināt sevi citā nozarē. Arī mūsu darbiniekiem jābūt gataviem mainīties, apgūt jaunas prasmes un kompetences, vai arī, laikam ejot, viņi nespēs darba tirgū konkurēt ar jaunajiem speciālistiem. Nenoliegšu, daļai mūsu tiešām ilggadējo darbinieku šāda lēmuma pieņemšana ir ļoti smags brīdis, taču tas ir jāizdara. Vienlaikus varu uzteikt tos mūsu darbiniekus, kuri izmanto iespēju pārkvalificēties, mācīties un turpināt darbu jaunā kvalitātē. Faktiski šis ir labs brīdis, kad cilvēks, vēloties kaut ko mainīt profesionālajā dzīvē, to arī patiešām var izdarīt, vienlaikus paliekot strādāt stabilā un sociāli atbildīgā darbavietā. Un no tā iegūstam visi – pats darbinieks, uzņēmums un arī mūsu klienti.
Kārlis