Mākslīgā intelekta jomā sacenšas Eiropa, ASV un Ķīna

Kādas ir globālās tendences mākslīgā intelekta attīstības jomā?

Patlaban mākslīgā intelekta attīstībā ir vērojama asa konkurence, jo mēs dzīvojam tādā laikmetā, kurā mākslīgais intelekts ietekmē ļoti daudzas sfēras – ne tikai ekonomiku un sociālo jomu, bet arī aizsardzību un drošību. Ar mākslīgā intelekta ietekmi ir saistīts tas, ka, visas pasaules mērogā raugoties, sacenšas trīs lielie spēlētāji – Amerika jeb pamatā ASV, Eiropa jeb pamatā Eiropas Savienība (ES) un Ķīna. Patlaban Eiropa šajās sacensībās sāk atpalikt. To apzinoties, vadošie Eiropas spēlētāji – divas lielas asociācijas, Lielo datu asociācija un Robotikas asociācija, – ir sanākuši kopā un ar Eiropas Komisiju apsprieduši jaunu liela mēroga publisko un privāto partnerību, lai palīdzētu Eiropai neatpalikt no Amerikas un Ķīnas tieši mākslīgā intelekta attīstības jomā. Nesen Rīgā pirmo reizi plašākai publikai tika prezentēta sākotnējā stratēģijas versija, kas tiek piedāvāta Eiropai mākslīgā intelekta jomas attīstīšanai, paredzot arī publiskā sektora un privātā sektora sadarbību. Bez publiskā sektora un privātā sektora sadarbības nenoliedzami būs grūti panākt to, lai Eiropa vairs neatpaliktu no ASV un Ķīnas, bet šajā mākslīgā intelekta attīstības sacensībā izrautos pirmajā vietā. Ir arī izskanējis aicinājums ES dalībvalstīm sadarboties pēc iespējas ciešāk, lai tā sekmētu virzību uz visas Eiropas mākslīgo intelektu. 


Kā Eiropas mākslīgais intelekts varētu atšķirties no Ķīnas un ASV mākslīgā intelekta?

Ķīnas ceļš mākslīgā intelekta attīstībā ir tāds, ko vienkāršoti var nosaukt par totalitārā mākslīgā intelekta veidošanu, lai ar tehnoloģiju palīdzību kontrolētu sabiedrību – gan cilvēku pārvietošanos, gan viņu aktivitātes digitālajā vidē, gan viņu intereses, gan arī uzvedību, gan viņu norēķinus, pirkumus un citus finansiālos paradumus. Ķīnā ļoti aktīvi attīstītās šādas mākslīgā intelekta sistēmas, kas, no vienas puses, var sniegt dažādus ieguvumus drošībai, taču, no otras puses, tiek izmantotas sabiedrības kontrolē, kas galējā variantā izpaužas tā, ka tiek izsekots katrs cilvēka solis, katra pārvietošanās pilsētā, katra darbība gan profesionālajā jomā, gan ārpusdarba dzīvē, un šai izsekošanai un kontrolei tiek izmantoti visdažādākie tehniskie risinājumi, arī, piemēram, sejas atpazīšanas programmas. Savukārt Amerikas mākslīgais intelekts ir tāds, ko varētu dēvēt par mežonīgo mākslīgo intelektu, tas seko principam "Lai uzvar stiprākais!", un uzņēmumiem tiek dota ļoti liela brīvība rīcībā ar datiem. Tas, no vienas puses, ir ļāvis Amerikas uzņēmumiem, piemēram, Facebook, iegūt globāla mēroga līderpozīcijas, bet, no otras puses, apdraud privātumu. Te mēs nerunājam par valsts centieniem uzraudzīt un kontrolēt iedzīvotājus, kā tas ir Ķīnā, bet par tādiem privātumam radītiem riskiem, kas izriet no uzņēmumu darbības regulējuma trūkuma. Amerikā dominējošā pārliecība ir tāda, ka valstij nevajag iejaukties un ir jāļauj brīvi attīstīties gan mākslīgajam intelektam, gan ar to saistītajām tehnoloģijām, un gan jau patērētāji un uzņēmumi paši visu sakārtos. Ar Amerikas modeli ir saistīti dažādi bezmaksas servisi – cilvēki priecājas par sociālo tīklu radītajām iespējām bez maksas atrisināt dažādas praktiskas problēmas un par brīvu iegūt interesantas izklaides iespējas, taču tajā pašā laikā viņu dati nonāk pie reklāmdevējiem un politisko kampaņu veidotājiem. Amerikā privātie dati kļūst par peļņas avotu uzņēmējiem un par instrumentu politisko kampaņu veidotājiem. Eiropa vēlas iet pati savu ceļu, nevis Ķīnas ceļu vai Amerikas ceļu. Eiropas ceļš ir saistīts ar cilvēku vērtībās balstītu mākslīgo intelektu, un šīs vērtības respektē privātumu, kā arī visiem dod iespējas izmantot mākslīgā intelekta nodrošinātos labumus. Vienlaikus Eiropa respektē daudzveidību, arī kultūru un valodu daudzveidību, un Eiropas vērtības ir saistītas ar drošību un uzticēšanos. Tāda ir Eiropas stratēģija globālajā konkurencē ar Ķīnu un Ameriku. Tā ir stratēģija, kas balstās Eiropas vērtībās.


Pēdējā laikā tehnoloģijas aizvien vairāk maina mūsu ikdienu, un rodas iespaids, ka šobrīd ienāk jauna tehnoloģiju paaudze. Tā ir?

Jā, un, piemēram, mākslīgā intelekta izaugsme ļauj jaunā pakāpē attīstīt veidu, kādā dators saprot cilvēku valodu, īpaši tādas visumā sarežģītas un bagātas valodas kā latviešu valoda un arī lietuviešu, igauņu un citas mazās valodas. Iepriekšējā tehnoloģiju paaudze bija grūti izmantojama mūsu valodām. Tagad ar mākslīgo intelektu var panākt ļoti būtisku kvalitātes lēcienu gan mašīntulkošanā, gan balss atpazīšanā, respektīvi, tajā aspektā, kādā dators saprot latviešu valodu un var palīdzēt cilvēkiem komunicēt ar tehnoloģijām.