Viņa norāda, ka gada laikā bruto alga visstraujāk augusi pakalpojumu jomā, tai skaitā ar eksportu saistītajās nozarēs - finanšu sektorā, transportā, tūrismā, tirdzniecībā (par 5-7%). Vien nedaudz atpaliek apstrādes rūpniecība (4.4%).
"Prognozējams, ka patēriņa cenu kāpumam kļūstot lēnākam, iedzīvotāju pirktspēja turpinās uzlaboties un reālā vidējā neto alga 2012.gadā pieaugs par aptuveni 1%. Ņemot vērā augstu nenoteiktību par notiekošo eiro zonā, uzņēmumi vēl ļoti piesardzīgi paaugstina algas, galvenokārt "atslēgas" darbiniekiem un/vai premējot darbiniekus ar labu sniegumu. Valsts sektorā spiediens palielināt algas pastiprinās, budžeta situācija arī labāka, nekā gaidīts, tāpēc iespējams, ka gada otrajā pusē redzēsim straujāku algu kāpumu sabiedriskajā sektorā," norāda L. Strašuna.
Ekonomiste skaidro, ka pagaidām algu kāpums iet roku rokā ar ražīguma kāpumu, līdz ar to uzņēmumi spēj noturēt iepriekšējo konkurētspējas uzlabojumu. Tomēr darba tirgus pārkaršanas riski saglabājoties.
"Ņemot vērā šī gada 1.ceturkšņa algu datus, skaļi paziņojumi par akūtu kvalificēto darbinieku trūkumu daudzās nozarēs vismaz pagaidām izskatās mazliet pārspīlēti. Tomēr ar laiku šīs problēmas varētu pieaugt. Plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana turpmākajos gados mazliet atvēsinās darba tirgu, bet problēmas ar prasmju un reģionālo nelīdzsvarotību neatrisinās," viņa stāsta.
Diskusijas un darbs pie reformām izglītības un sociālajā sfērā, kas veicinātu darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitāti un mazinātu strukturālo bezdarbu, turpinās, norāda Swedbank ekonomiste, bet, izņemot plānoto pensionēšanas vecuma palielināšanu, skaidri rezultātus viņa vēl nesaskata.