Tendence "raut laukā" naudu no nestabilāko eirozonas valstu bankām nav jaunums, tomēr Shell nodoms uzkrājumus glabāt drīzāk ASV parādzīmēs un kontos ir ievērojams gadījums, kad šādi rīkojas vesela korporācija. Kompānijas galvenais finansists Saimons Henrijs britu laikrakstam saka, ka Shell šādi mazina savu pakļautību kredītriskam Eiropas krīzes visvairāk skartajās ekonomikās un rēķinās ar augstāku cenu savam biznesam eirozonas dienvidu perifērijā. Eiropas ekonomikas buksēšanas dēļ kompānijai šā gada otrajā ceturksnī gada griezumā bijusi par 13% mazāka peļņa, ziņo Bloomberg.
Līdz šim ziņas par naudas masveida izņemšanu saistījās galvenokārt ar fiziskajām Grieķijas un Spānijas personām un nelielākiem biznesiem, kas satraucās, ka viņu nauda vienā jaukā Vidusjūras saules pielietā rītā būs konvertēta jaunā - un krietni devalvētā valūtā vai arī banka vienkārši bankrotēs.
Bloomberg Businessweek raksta, ka kopš Grieķijas krīzes sākuma 2009. gadā depozīti šīs valsts bankās ir kritušies par 30% - izrauti kopumā 72 miljardi eiro, kopējam mājsaimniecību un biznesu depozītam šā gada aprīlī paliekot 165,9 miljardu eiro apjomā. Jāpiebilst, ka šie gan ir dati pirms satriecošajām grieķu vēlēšanu rotaļām, kas naudas aizplūšanas slūžas parāva vaļā vēl plašāk.
Kaut arī šīs summas ir lielas, šie mazie biznesi un jo sevišķi privātpersonas attiecīgo naudu vai nu ir iebāzuši zeķē vai arī pārvērtušas drošākās vērtībās tepat vien Eiropā. Tā amerikāņu biznesa nedēļraksts atsaucas uz kādu uzņēmēju, kas palīdz itāļiem iegādāties nekustamos īpašumus Berlīnē. Šis starpnieks nedēļā saņemot apmēram desmit e-pastus ar jautājumiem par iespējamiem pirkumiem.
Tomēr Shell stratēģiskais lēmums, kaut gan summas ziņā mazāks par privāto neticīgumu, ir ar ievērojamu svaru. "Mūsu vēlmē uzņemties kredītrisku Eiropā notikusi pārbīde," The Times saka S. Henrijs. Jautāts, vai kompānijai ir vienāda attieksme pret visām eirozonas valstīm, viņš gan komentē, ka kompānija izšķir dažādus kredītriskus. Tomēr ir pieņemts lēmums brīvos līdzekļus pārcelt drīzāk uz ASV. Eiropā tiks paturēts vien tik daudz līdzekļu, cik nepieciešams kompānijas kārtējo darbību veikšanai, bet pārējie makroekonomisko risku novēršanai tiek pārvietoti.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis spriež, ka kompānijas motivācija varētu būt arī daudzšķautņaināka. Piemēram, nevar izslēgt arī Ķīnas un ASV valdību līdzšinējo darbību ietekmi uz lēmumu.
Pekina un Vašingtona jau labu laiku analizē dažādus eirozonas krīzes risku scenārijus - monetārās savienības sadalīšanos u.tml. "Zinot, ka naftas un gāzes industrija ir ļoti cieši saistīta ar politiku, tam varētu būt bijusi nozīme arī Shell izvēlē," viņš saka.