Peļņas kritums investorus neattur no akciju pirkšanas

Saistībā ar rietumvalstīm var teikt, ka pēc iepriekšējās finanšu krīzes pagājušās desmitgades izskaņā daudzas no tām vēl nav īsti paspējušas ieskrieties nopietnai izaugsmei, bet jau tiek runāts par jaunas ekonomiskās krīzes varbūtību. Par kopējo globālo ekonomiku vēl ir pamats diskusijām, toties attiecībā uz finanšu aktīvu cenām bažas par lejupslīdes iestāšanos ir daudz lielākas, jo ekonomika izaugsmes ziņā ne tuvu netiek līdzi tam kāpumam, kas redzams, piemēram, fondu tirgos. 

Turklāt eksperti jau ne reizi vien ir norādījuši, ka vērojama līdzekļu aizplūšana no investīciju ziņā riskantiem aktīviem uz mazāk riskantiem. Vienlaikus jautājumus rada arī biržas kompāniju spēja pelnīt, lai attaisnotu šobrīd augstās akciju cenas. Tiesa, uzreiz ir jānorāda, ka lēnā ekonomiskā izaugsme tiek veicināta ar centrālo banku ekonomikas stimulēšanas programmām, kas paredz uzturēt zemu procentu likmju vidi un atsākt parāda vērtspapīru uzpirkšanu. Pat ja tas neveicinās ekonomikas augšupeju, investori iegūs uz finanšu tirgū pieplūstošās jaunas naudas masas rēķina, kas varētu veicināt jaunu vērtspapīru cenu kāpumu, notiekot kārtējai līdzekļu migrācijai no ienesīgumu zaudējušajiem obligāciju tirgiem uz riskantākajiem akciju tirgiem. 
 

Rūk peļņa

Bankas Luminor ieguldījumu portfeļu pārvaldnieks Vitālijs Siļvestrovs pagājušās nedēļas vidū, komentējot korporatīvās norises, teica, ka gan ASV, gan Eiropā tika novērots peļņas rādītāja samazinājums trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušajā gadā. Atsaucoties uz Refinitiv apkopoto informāciju, Luminor eksperts teic, ka 476 no 500 ASV fondu tirgus Standard & Poor’s 500 kompānijām peļņa šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn ir sarukusi par 0,4%. Savukārt Eiropā rezultāti bijuši vēl sliktāki. Proti, 307 kompānijām no 600 Euro Stoxx 600 indeksā iekļautajām kompānijām peļņa gada laikā samazinājusies par 4,4% salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pērn.

Siļvestrovs zina teikt, ka vislielākais peļņas kritums bijis enerģētikas sektorā. ASV nozares uzņēmumu peļņa salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pērn samazinājusies par 37,8%, savukārt Eiropā – par 23,8%. Vislielākais pieaugums bijis veselības aprūpes sektorā – attiecīgi 8,8% un 13,5%, kā arī sadzīves pakalpojumu sektorā  (6,7% un 25,5%). "Vājš rezultāts enerģētikas sektorā galvenokārt ir skaidrojams ar to, ka naftas cena bijusi aptuveni par 20% zemāka salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Savukārt pozitīvs rezultāts veselības aprūpes sektorā ir skaidrojams galvenokārt jau ar sen notiekošajām inovācijām, jauno zāļu ievadīšanu un ražošanas tehnoloģiju uzlabojumiem, ko veikušas vairākas kompānijas. Un peļņas pieaugums sadzīves pakalpojumu sektorā ir skaidrojams ar infrastruktūras modernizāciju, izmaksu samazinājumu un faktu, ka šo sektoru lielākoties maz ietekmē palēninājums ekonomikā, jo iedzīvotāji parasti nemēģina ietaupīt uz savu komunālo pakalpojumu patēriņa rēķina," faktoru buķeti ieskicē Luminor eksperts.