Krāšanas kultūra attīstās lēni

Pārlieku neiespringst

Pagājušajā nedēļā investīciju kompānija INVL Asset Management, prezentējot jaunu pensiju ieguldījumu plānu, nāca klajā ar pētījumu, kas liecina, ka gandrīz puse jeb 45,2% tā sauktās millenials paaudzes – cilvēku vecumā no 22 līdz 35 gadiem – neveic uzkrājumus vecumdienām. Lai arī cilvēka, kas tikko sācis savas darba gaitas, vēlme nedomāt par vecumdienām var šķist saprotama, tomēr satraucoši ir secinājumi par finanšu plānošanu īsākā termiņā. Proti, trīs ceturtdaļas šīs paaudzes iedzīvotāju finanšu plānošanu vai nu neveic, vai dara to līdz periodam, kas nepārsniedz trīs mēnešus. 

Savukārt ilgākam laika periodam par vienu gadu finanšu plānošanu veicot vien 12,4% aptaujāto personu. Interesanti, ka tikai aptuveni 20% aptaujāto atzinuši, ka vecumdienās spēs nodrošināt līdzīgu dzīves līmeni tam, kāds tas ir pašlaik. Turklāt vairākums millenials paaudzes pārstāvju šobrīd nepiekristu saņemt par 50 eiro mazākus mēneša ienākumus, lai vecumdienās saņemtu lielāku pensiju.
 

Nevar vai negrib

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka sarunā ar Dienu akcentē kādu pirms pāris gadiem veiktu pētījumu, kurā secināts, ka iedzīvotāji par nākotnes uzkrājumiem īpaši nebēdā un uzkrājumus neveic, pat ja viņu darbība ir tā dēvētajā pelēkajā zonā un viņiem pieejamas vājas sociālās garantijas. Ekonomists uzskata, ka diezin vai šo pāris gadu gaitā kaut kas būtiski mainījies.

"Vidējais Latvijas iedzīvotājs nav aktīvs krājējs pat tad, ja viņam nav nekādu sociālo garantiju. Ir cilvēki, kuri naudu nekrāj tāpēc, ka netic naudas vērtībai, savukārt citi naudu nekrāj tāpēc, ka to vienkārši nevar atļauties," teic Sauka, piebilstot, ka lielākajai daļai sabiedrības iepriekšējās krīzes nepatikšanas visai ātri aizmirsušās. Eksperts neizslēdz iespēju, ka tad, kad ekonomikā aktīvāk ieplūdīs ar Eiropas Savienības fondiem un būvniecību saistītā nauda, atkal tiks ņemti kredīti un var izveidoties lielāka vai mazāka mēroga burbulis, un ir skeptisks par to, vai no tā izdosies izvairīties. 

Pētījumu par minēto jomu pērn veikusi arī SEB banka. Tā mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju finansiālās drošības indeksu. Kā stāsta bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, rezultāti nebija iepriecinoši. Proti, vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu pašreizējo finansiālo situāciju. Pēc Gašpuiša teiktā, Latvijā apmierinātība ar finansiālo situāciju kopumā ir viszemākā starp Baltijas valstīm – vien 4,3 punkti desmit ballu sistēmā. Vērtējums Lietuvā  ir 4,4 punkti, savukārt finansiāli visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji (5,4 punkti).

"Aptauja rāda, ka gandrīz pusei Baltijas valstu iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu vai uzkrāto līdzekļu ienākumu zaudēšanas gadījumā pietiktu ne ilgāk kā mēnesim. Tas nozīmē, ka, zaudējot ienākumu avotu, šiem cilvēkiem nāktos samazināt savus izdevumus un sliktākajā gadījumā palikt bez iztikas līdzekļiem," kopainu ieskicē SEB bankas eksperts. 

Viņš uzsver, ka Baltijas valstu vidū visbēdīgākā situācija ir Latvijā, kur 38% iedzīvotāju nav vispār nekādu uzkrājumu un vēl 22% uzkrāto līdzekļu apjoma pietiktu knapi mēnesim.  

Pamazām uzlabojas

Neraugoties uz bēdīgo kopainu, uzlabojumi tomēr ir jūtami. Piemēram, SEB bankā vidējais viena klienta uzkrājums termiņdepozītos vai krājkontos šā gada pirmo sešu mēnešu noslēgumā bija sasniedzis 4879 eiro salīdzinājumā ar 4780 eiro gadu iepriekš. Tomēr šis skaitlis ir ievērojami zemāks, nekā tas bija pēc krīzes 2010. gada vidū, kad vidējais uzkrājuma apmērs šajos finanšu instrumentos sasniedza nepilnus 7887 eiro. Tiesa, tobrīd pašu krājēju skaits bija ievērojami mazāks nekā patlaban. Tad uzkrājums termiņdepozītos vai krājkontos SEB bankā bija nepilniem 39 tūkstošiem cilvēku, savukārt šobrīd šis skaitlis pieaudzis līdz 67,7 tūkstošiem cilvēku.

Salīdzinājumam – pirms gada šādu uzkrājumu veidotāju skaits bija apmēram par četriem tūkstošiem mazāks. Savukārt kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2017. gada 30. jūnijā bija 2,30 miljardi eiro un par 9% pārsniedza noguldījumu apjomu 2016. gada jūnija beigās. 

Par to, ka situācija pamazām uzlabojas, stāsta arī bankā Citadele. "Kopumā situācija noguldījumu jomā pēc krīzes ir uzlabojusies, taču joprojām grūti apgalvot, ka mājsaimniecību uzkrājumi ir pietiekami. Vērojama tendence, ka brīvie līdzekļi tiek turēti norēķinu kontos. Tas skaidrojams gan ar termiņnoguldījumu zemo procentu likmju līmeni, gan ar noguldītāju piesardzību un vēlmi saviem līdzekļiem vajadzības gadījumā piekļūt nekavējoties," stāsta bankas Citadele Resursu pārvaldības daļas vadītājs Kārlis Purgailis. 

Šobrīd bankā Citadele vidējais privātpersonu noguldījuma apjoms ir aptuveni 2200 eiro, gada laikā pieaugot apmēram par 3%. Šādā apmērā gada laikā audzis arī bankas noguldītāju skaits. Jāuzsver, ka iedzīvotājus veikt uzkrājumus attur arī gandrīz neesošais ienesīgums, ko sniedz termiņnoguldījumi un līdzīga rakstura produkti. 

Purgailis norāda arī uz mainīgo nodokļu politiku, proti, no 2018. gada depozītu procentu ienākumiem tiks piemērots 20% nodoklis līdzšinējo 10% vietā, kas kopā ar zemajām likmēm šos produktus padarīs vēl nepievilcīgākus. Eksperts skaidro, ka tikmēr, kamēr Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentu likmes būs negatīvas, komercbankām nebūs ekonomiskā pamatojuma noguldījumu likmes palielināt. Tomēr iedzīvotāju noguldījumu apjoma pieaugums "nav atkarīgs no procentu likmēm, bet no ienākumu līmeņa", secina Purgailis. 

Runājot par iedzīvotāju "drošības spilveniem" un gatavību krīzei, viņš kā pozitīvu apstākli min kopējo mājsaimniecību aizņēmumu samazinājumu, kas nozīmē, ka ekonomiskās krīzes gadījumā tagad, salīdzinot ar 2008. gadu, mazāks mājsaimniecību skaits un mazākā apjomā tiktu pakļauts maksātnespējas riskam. "Latvijā par augsti attīstītu krāšanas kultūru runāt nevaram. Joprojām ir liela sabiedrības daļa, kuras "drošības spilvena" uzkrājumi nav pietiekami un kas finansiālu satricinājumu gadījumā nav nekādi pasargāti," rezumē Purgailis.