Kā pasargāt naudu no inflācijas un uzkrāt nākotnei?

Zemo procenta likmju dēļ dažādas konservatīvas ieguldījumu metodes sevi ir izsmēlušas un pastāv pat iespēja, ka nākotnē par naudas glabāšanu bankas kontā var nākties piemaksāt, un līdz ar to var nākties domāt par citiem ieguldījumu un uzkrājumu veidiem. SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš teic, ka nepieciešamība pēc investīcijām aktivizējusies tāpēc, ka banku noguldījumi ir zaudējuši atdevi, savukārt nauda zaudē vērtību inflācijas dēļ.

''Ja tu šodien nenopērc kaut ko par 100 eiro, bet šādu summu turi kontā, pēc gada tev pietrūks trīs eiro,'' inflācijas ietekmi uz uzkrājumiem skaidro SEB bankas finanšu eksperts.

Sākumā saglabāt

Runājot par to, kā veidot uzkrājumus, INVL Pensiju fondi vadītājs Andrejs Martinovs vērš uzmanību, ka uzkrājumu veidošanā primārais mērķis ir vispār sākt kaut ko uzkrāt un pēc tam domāt tikai par peļņu. ''Ilgtermiņa uzkrājumu procesā atslēgas vārdi ir ''uzkrājumu veidošana'', tad secīgi ''uzkrājumu saglabāšana'' un tad ''uzkrājumu vairošana'' jeb pieaugums. Ja cilvēks prot veidot uzkrājumus jeb prot izņemt no sava patēriņa daļu no ienākumiem, tad tālākā izvēle ir ļoti plaša. Un otrādi, personai, kurai objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nekad nav izdevies atlikt naudu kaut vai neparedzētiem izdevumiem, diez vai būs iespējams kļūt par ilgtermiņa krājēju,'' skaidro Martinovs.

Parasti viņa rekomendācija cilvēkiem, kuriem ir naudas uzkrājumi un kas vēlas tos ieguldīt, bet nevēlas to darīt, izmantojot standartizētus risinājumus, tādus kā pensiju fondi un dzīvības apdrošināšana, ir paskatīties apkārt un saprast, vai cilvēka profesionālā darbība vai nozare, kurā viņš darbojas, vai blakus jomās, cilvēka hobijs vai intereses ''nepiegādā'' ieguldīšanas iespējas. ''Jebkāda ar investīcijām saistīta darbība prasa ieguldītāja iesaisti un nepārtrauktu laika resursa veltīšanu veiktajiem ieguldījumiem. Piemēram, ja cilvēks aizraujas ar mākslu, var mēģināt investēt mākslas darbos, ja ar kolekcionēšanu – turpināt attīstīt kolekciju, ja ar automašīnām un tehniku – var iegādāties antikvārās automašīnas, ja darbojas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē – var ieguldīt akcijas IT industrijā, farmakoloģijā – farmācijas biznesā, citiem vārdiem, investēt tajā jomā, par kuru cilvēkam ir informācija un intelektuāla izpratne, t. i., tajā ''laukā'', kurā cilvēks jau atrodas. Parasti vienmēr izdodas kaut ko piemeklēt,'' secina INVL ieguldījumu eksperts.

Zeltu grūti glabāt

Viens no tradicionālajiem uzkrājumu veidiem, kas, pēc daudzu cilvēku domām, nekad nezaudē vērtību, ir dārgmetāli, it īpaši zelts. Taču no ekspertu teiktā izriet, ka tā ne vienmēr ir patiesība. Dzeltenais metāls tradicionāli ir glābšanas riņķis dažādās finanšu krīzes situācijās, taču, kā liecina finanšu tirgu statistika, tas ne tuvu nav ienesīgākais ieguldījums. Ja mēs aplūkotu situāciju kopš šīs desmitgades sākuma, tad, piemēram, 2011. gadā nopirktais zelts patlaban ne tikai nebūtu nesis peļņu, bet pat būtu sagādājis divciparu procentos mērāmus zaudējumus. Turklāt, lai investētu fiziskā zeltā, ir jāņem vērā vesela virkne dažādu nianšu. 

''Galvenie trūkumi, ja runājam par dārgmetāliem fiziskā formā, – tirgus cenas noteikšana, glabāšanas un fiziskas saglabāšanas problēmas, darījumu slēgšana un norēķinu veikšana,'' teic Martinovs.