Līdzekļi izaugsmei
Komentējot situāciju par 0% likmes ieviešanu reinvestētajai peļņai, Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš norāda uz vairākām priekšrocībām. Pirmais ir tas, ka uzņēmumam vairs nav jāmaksā priekšnodoklis, kas faktiski izņem naudu no apgrozības un padara Latvijas uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus salīdzinājumā ar citu valstu uzņēmumiem. "Svarīgs ir arī psiholoģiskais aspekts. Proti, savu nopelnīto varu ieguldīt attīstībā. Jebkurš uzņēmums, kas paredz ilgtermiņa darbību, domā par to, kā attīstīties," teic Rantiņš.
Viņam piekrīt arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš. "Nulles procentu likme reinvestētajai peļņai ir lielākais veiksmes stāsts, ko Latvijai izdevies panākt nodokļu reformas ietvaros," vērtē LTRK pārstāvis. Viņš teic, ka tas veicinās uzņēmēju vēlmi atstāt naudu attīstībai, nevis to izņemt no uzņēmuma. "Tas savukārt vidējā un ilgtermiņā veicinās investīciju apjoma palielināšanos uzņēmumos, būtiski kāpinot produktivitāti, un palielinās arī peļņas iespējas," spriež Endziņš, piebilstot, ka tieši produktivitātes jautājums mūsu valsts tautsaimniecībai ir īpaši aktuāls. Viņš neizslēdz, ka pēc tam, kad jaunieviestā norma sāks darboties, arī uzņēmumu peļņas rādītāji būs lielāki, nekā tika uzrādīts līdz šim.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone skaidro, ka jaunajā sistēmā peļņas sadales slieksnis būs 20% apmērā. "Jaunās sistēmas filozofija būs – kamēr peļņu no uzņēmuma ārā neņemu, tikmēr šie resursi ir pilnā apmērā manā kā uzņēmuma kapitāla turētāja rīcībā. Tiklīdz ņemu ārā, no piektās daļas šo līdzekļu ir jāšķiras. Šāda sistēma, protams, palielinās investīcijas jau esošajos uzņēmumos. Savukārt par jaunu reģistrētu uzņēmējsabiedrību skaita palielināšanos var teikt, ka arī šis lielums noteikti mainīsies, tomēr korelācija nebūs tik cieša," secina Meņģelsone.
Investēs vairāk
Kuluāros pat tiek runāts, ka ir uzņēmumi, kas investīcijas attīstībā šogad neveic, jo gaida, kad stāsies spēkā nodokļa reforma, līdz ar to process būs finansiāli izdevīgāks. Tāpat darījumu aprindās valda uzskats, ka 0% likme reinvestētajai peļņai stimulēs uzņēmumu kreditēšanu. Tam piekrīt arī Rantiņš, skaidrojot, ka uzņēmumi sakārtos savas bilances, līdz ar to būs vieglāk tikt pie banku finansējuma. Asociācijas vadītājs uzskata, ka Latvija nākamgad varētu sagaidīt būtisku investīciju apjoma palielināšanos. Jautāts, vai tas varētu strauji kāpināt arī metālapstrādes jomas darbības rādītājus, jo līdz ar investīcijām varētu augt gan celtniecības apjomi, gan valsts iekšējais patēriņš kopumā, Rantiņš atbild apstiprinoši. "Mūsu nozare ir kā lakmusa papīrītis ķīmijā. Ja ekonomikai klājas labi, tad arī mūsu uzņēmumiem darba ir vairāk," viņš skaidro.
Endziņš teic, ka 0% likme reinvestētajai peļņai noteikti ir labs priekšnoteikums, lai Latvija sevi varētu pārdot investīciju tirgū. Vienlaikus LTRK pārstāvis norāda uz to, ka investīciju piesaiste ir kompleksu pasākumu kopums. Viņaprāt, jaunā norma ir labvēlīga, lai veiktu jaunas investīcijas, bet vēl ir virkne citu faktoru, piemēram, energoietilpīgajiem uzņēmumiem noteikti gribētos, lai rēķini par elektrību būtu mazāki nekā patlaban. Runājot par nākamo gadu, Endziņš norāda, ka pusgadu darbosies pārejas periods, kas arī ir jāņem vērā. Tāpat uzņēmējdarbībā ir daudz kas cits, kas veicina vai, tieši otrādi, ierobežo investīciju aktivitāti. "Saistībā ar nenoteiktību gan Eiropā, gan pasaulē kopumā iepriekšējie gadi investīciju ziņā bija visai patukši, tomēr nākamgad situācija varētu kardināli uzlaboties. Investīciju bums – tas būtu skaļi teikts, tomēr ieguldītās naudas apjoms uzņēmumu attīstībā noteikti būtiski palielināsies," prognozē Rantiņš. Tiesa, attiecībā uz investīciju pieaugumu ļoti daudz ko noteiks pasaules ekonomiskā situācija.
Gatavi finansēt
Arī no banku sektora puses attiecībā uz reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli ir dzirdamas pozitīvas atsauksmes. Jautāts, vai vairāk sakārtotas uzņēmumu bilances un labvēlīgāki apstākļi investīcijām varētu būt veicinoši tam, lai bankas palielinātu uzņēmumu kreditēšanu, SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs skaidro, ka primārais faktors, ko banka vērtē, ir uzņēmuma pelnītspēja, taču arī uzņēmuma pašu kapitāls ir svarīgs rādītājs. "Pieaugot uzņēmuma pašu kapitālam, pieaug arī uzņēmuma kredītspēja, un tas var uzņemties lielākas saistības. Īsā atbilde – jā, bankas būs gatavas kāpināt kreditēšanas apmērus, taču tās noteikti vērtēs investīciju mērķus. Lai bankas atbilde būtu pozitīva, ir svarīgi, lai investīcijas būtu pārdomātas un nestu uzņēmumam produktivitātes ieguvumus," skaidro SEB bankas pārstāvis. Viņš uzsver: jāapzinās, ka jaunajai normai nebūs tūlītēja, jau nākamajā gadā izmērāma efekta. "Šis lēmums savu pozitīvo efektu nesīs vidējā termiņā un ilgtermiņā. Motivējot uzņēmumus uzkrāt lielāku pašu kapitālu, pieaugs arī to spēja pārdzīvot dažādas krīzes un satricinājumus. Taču nozīmīgākais efekts varētu būt uzņēmumu gatavība aktīvāk investēt savā attīstībā."