Viņš norādīja, ka būtiski riski, kas ietekmētu Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gadā, pirmkārt, ir saistīti ar budžeta deficīta izpildi, kas būs atkarīga no jaunās valdības, otrkārt, ilgtermiņa procentu likmēm, kuru neizpildīšanas risks esot mazāks, treškārt, inflācijas.
"Ja būs noteikts kritērijs, ka inflācijai jābūt 1,5%, tad Latvijai to būs nereāli izpildīt, bet, ja 3%, to būs iespējams izpildīt. Patlaban Latvija inflācijas kritēriju pilda," uzsvēra Strazds.
Pēc ekonomista sacītā, kopumā Latvija ekonomika patlaban ir 2005.gada līmenī, bet eksporta apjomi nedaudz apsteiguši 2008.gada līmeni, savukārt investīciju apjomi Latvijā esot 2002.gada līmenī. Viņš sacīja, ka Latvijas eksporta apjomi turpinās augt, ko sekmēs veiksmīgais valsts reģionālais izvietojums.
Tajā pašā laikā Strazds uzsvēra, ka mājsaimniecību patēriņš atlabst gausi, šā gada pirmajā ceturksnī krītoties par nedaudz vairāk nekā 1%, ko lielā mērā noteicis pārtikas un energoresursu cenu kāpums.
Vērtējot prezidenta Valda Zatlera lēmumu rosināt atlaist Saeimu, Strazds sacīja, ka politiskā nenoteiktība Latvijas ekonomiku neietekmēs, jo kredītrisku apdrošināšanas likmes joprojām valstij ir zemas. Tāpat politiskā nenoteiktība neietekmēs eksporta apjomu kāpumu.
Jau ziņots, ka šā gada maijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, bija par 5% augstāks, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Precēm cenas gada laikā pieaugušas par 6,7%, bet pakalpojumiem - par 0,4%.
Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājies par 2,1%.
Savukārt mēneša laikā, maiju salīdzinot ar aprīli, cenas augušas par 0,4%, tostarp precēm cenas pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem - par 0,1%.
Pagājušā gada maijā, salīdzinot ar 2010.gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,1%.
Statistiķi aprēķinājuši, ka lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām maijā bija cenu kāpumam pārtikai un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam veselības aprūpes precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas grupā, noslēdzoties akcijām, par 2,3% dārgāka kļuva maize un graudaugu izstrādājumi, par 1,5% - gaļa un gaļas izstrādājumi un par 1,9% - olas. Sadārdzinājās arī kafija (par 7,3%), eļļa un tauki (par 3,5%), cukurs (par 3,1%), zivis un zivju izstrādājumi (par 1,1%). Savukārt sezonālo faktoru ietekmē dārzeņiem cenas samazinājās par 1,3%, bet akciju rezultātā par 1,7% lētāki kļuva augļi, par 0,5% - siers un par - 0,5% atspirdzinošie dzērieni.
Mājokļa grupā lielākā ietekme bija siltumenerģijas tarifu kāpumam vidēji par 2,7%. Daļēji noslēdzoties akcijām, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam cenas palielinājās par 0,7%. Cenu pieaugums bija vērojams arī cietajam kurināmajam (par 1,8%) un īres maksai (par 0,4%). Mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi kļuva lētāki par 1,1%.
Turpinot tirdzniecībā nonākt jaunās sezonas kolekcijām, kā arī noslēdzoties atlaidēm, apavi sadārdzinājās par 3%, bet apģērbi - par 0,7%.
Veselības aprūpes precēm un pakalpojumiem maijā vidējais cenu līmenis kritās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja pacienta līdzmaksājuma samazināšanās kompensējamajiem medikamentiem.
Noslēdzoties akcijām, cenas palielinājās autovadītāju kursiem (par 4,9%), mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem (par 0,5%), mājdzīvnieku barībai (par 0,5%) un atpūtas un sporta pakalpojumiem (par 0,9%). Sākoties jaunām akcijām, lētāki kļuva alkoholiskie dzērieni, personīgās aprūpes preces, mēbeles un mājokļa iekārtas, kā arī sadzīves ierīces.
Maijā cenas palielinājās tabakas izstrādājumiem par 1,9%, apdrošināšanas pakalpojumiem - par 1,4%, bet velosipēdiem - par 5%, savukārt degviela kļuva lētāka par 0,7%.