Savukārt nākamgad gada inflācija varētu piebremzēties līdz aptuveni 2,5%, skaidroja L.Strašuna. Viņa piebilda, ka kopumā pasaules izejvielu cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām ir mazinājusies, tādēļ gada atlikušajos mēnešos tā varētu pat nedaudz bremzēt Latvijas cenu kāpumu.
Kā samazinājuma galveno iemeslu L.Strašuna minēja pārtikas cenu kritumu - īpaši dārzeņiem un kartupeļiem, ko nevar izskaidrot vien ar parastām sezonālām svārstībām. Visticamāk, tās vēl turpināja ietekmēt gan neskaidrība ap E.coli baktēriju, tomēr daudz mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, gan pasaules pārtikas cenas, kas jūlijā mazliet samazinājās, parādoties jaunajai ražai un pieaugot neskaidrībai par turpmāko Amerikas un Eiropas izaugsmi. "Arī Latvijas jaunās ražas apjomi un laiks, kad tā ienāk tirgū, dažādos gados atšķiras – tādējādi grūti prognozēt, kurā mēnesī un cik daudz tas ietekmēs kopējo cenu līmeni," informēja ekonomiste.
L.Strašuna minēja, ka mājokļa tarifus galvenokārt sadārdzināja dabasgāzes tarifu kāpums gan nodokļu paaugstinājuma, gan tirdzniecības cenas pieauguma dēļ. Savukārt degvielas cenu kāpums ir pierimis un, ņemot vēra pasaules tendences, naftas cenai augustā diezgan strauji nokrītot, var pat gaidīt nelielu degvielas cenu samazinājumu turpmākajos mēnešos.