Pēdējā laikā vērojama tendence bankas aktīvāk iesaistīt ēnu ekonomikas apkarošanā. No pavasara bankām par aizdomīgiem darījumiem jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ne tikai Kontroles dienestam. Ko banku sektors jau dara ēnu ekonomikas mazināšanai, un ar kādām problēmām bankām jātiek galā?
Es pozitīvi vērtēju VID vēlmi bankas aktīvāk iesaistīt ēnu ekonomikas apkarošanā. Tas, ka bankai par aizdomīgiem darījumiem jāziņo arī VID, ir ļoti labi. Ceru, ka VID darbam banku sniegtā informācija palīdzēs.
Tomēr jāpiebilst – man ļoti vērtīgs šķita Igaunijas VID pārstāvja teiktais domnīcas Certus forumā par to, ka Igaunijas VID vadība un darbinieki mainīja gan savu psiholoģiju, gan attieksmi pret uzņēmējiem, gan veidu, kādā VID strādā ar uzņēmumiem. Latvijai pazīstamās VID problēmas bija arī Igaunijas VID darbā, bet kaimiņvalsts VID pārstāvji paši apzinājās, ka VID attieksmi pret nodokļu maksātājiem jāreformē, proti, godīgajiem nodokļu maksātājiem jāsniedz atbalsts, savukārt pret negodīgajiem uzņēmējiem tiešām asi jāvēršas.
Igaunijas biznesa vides veiksmes stāsts ir arī tas, ka Igaunijā reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Līdz ar to uzņēmējiem zudusi motivācija slēpt peļņu. Lēmums neaplikt reinvestēto peļņu ar nodokli, tā teikt, "ievilka" gandrīz visu Igaunijas biznesa vidi baltajā ekonomikā. Protams, tas nenotika vienā mēnesī, bet prasīja gadus. Protams, daži negodīgi uzņēmēji ir un būs vienmēr un visās valstīs. Tomēr kopumā lēmums neaplikt reinvestēto peļņu ar nodokli ir spēcīgs instruments cīņā ar ēnu ekonomikas cēloņiem.
Vai jūsu vadītajā bankā ir pietiekams darbinieku skaits un pietiekama intelektuālā kapacitāte, lai identificētu aizdomīgos darījumus?
Mums ir sistēmas aizdomīgo darījumu identificēšanai, ir darbinieki, kuri pie aizdomīgo darījumu identificēšanas strādā. Jau gadiem sniedzam daudz informācijas Kontroles dienestam, ne tikai šogad VID. Patlaban līdz ar "digitālo revolūciju" mainās uzņēmumu darbības veids un arī aizdomīgo darījumu veicēju darbības mehānismi. Digitalizācijas laikmetā identificēt aizdomīgos darījumus kļūst aizvien sarežģītāk. Mēs plānojam nopietni pilnveidot dažādas mūsu sistēmas, to vidū darījumu uzraudzības sistēmu, aizdomīgo darījumu identificēšanai. Esam plānojuši apjomīgas investīcijas informācijas tehnoloģiju risinājumos, un līdz ar to, protams, nepieciešami arī cilvēki, kuri ar šīm sistēmām un sistēmu piefiksētajiem datiem prot strādāt. Es neteiktu, ka speciālistu trūkst. Kopumā bankas pārstāvji spēj identificēt aizdomīgu finansiālo uzvedību klientu lokā, tomēr mēs plānojam pieņemt darbā papildus cilvēkus, kas nodrošinās uzraudzības pastiprināšanu.
Gan Latvijas Komercbanku asociācija, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija norādījusi, ka bankas varētu būt prasīgākas pret saviem klientiem un rūpīgāk izvērtēt, kuru personu klientu lokā pieņemt, kuru ne.
Es piekrītu, ka bankām pret klientiem jākļūst prasīgākām, un gribu teikt, ka mēs jau arī prasīgāki kļūstam. Šogad esam izveidojuši īpašu Ilgtspējas un ētikas komiteju, nemitīgi uzlabojam procesus. Tomēr ir procesi, kas nenotiek dažās dienās un prasa ilgāku laiku. Te ir runa par kultūras un apziņas maiņu gan individuālā līmenī, gan visā sabiedrībā.
Kā vērtējat VID vēlmi iegūt informāciju par visu fizisko personu – banku klientu – kontiem? Pērn šādu VID vēlmi Dienai izklāstīja bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Mēs VID sniedzam informāciju ne tikai par juridisko personu, bet arī par fizisko personu aizdomīgajiem darījumiem.
Tomēr nesniedzat informāciju par visu klientu – fizisko personu – bankas kontu stāvokli.
Nē, nesniedzam, taču te ir jautājums – kāpēc VID būtu vajadzīga banku informācija par tiem klientiem, kuri ir godīgi nodokļu maksātāji un kuru finansiālajā uzvedībā nekā aizdomīga nav? Turklāt tas datu apjoms būtu milzīgs, un resursi, kas nepieciešami tā analīzei, – ļoti lieli.
Jā, savulaik jau tika diskutēts – kādēļ VID vajadzētu no bankas informāciju, teiksim, par lauku pensionāres kontu, kurā gadiem ieskaitīta tikai pensija.
Tieši tā – kāpēc gan? Ja VID grib informāciju par visu banku klientu – fizisko personu – kontu stāvokli, rodas divi jautājumi – pirmkārt, cik lietderīgi VID šo informāciju izmantos, otrkārt, vai tiks nodrošināta šo cilvēku – banku klientu – datu drošība? Tie ir būtiski jautājumi, uz kuriem pagaidām detalizētu un precīzu atbilžu nav. Turklāt VID var mums un jebkurai citai bankai pieprasīt konkrētu informāciju saistībā ar aizdomām par iespējamu negodīgumu, un banka šādu informāciju sagatavos un VID iesniegs.
Daudzus banku klientus satraukusi nepieciešamība aizpildīt klienta anketu, kuras mērķis, kā saprotams, ir identificēt saistību ar politiski nozīmīgām personām, bet tā ietver arī jautājumus par naudas plūsmu kontā. Kas notiks, ja bankas klients kontā ieskaitīs vai no konta izņems vairāk vai mazāk naudas, nekā norādījis anketā?
Anketēšana nav nekas ārkārtējs, tas ir process, kas tiek veikts daudzās Eiropas valstīs, un šī procesa mērķis ir ļaut bankām labāk iepazīt klientus. Šā gada jaunums, kāpēc anketēšana tika aktivizēta no jauna, ir pārmaiņas likumdošanā – tika paplašināts politiski nozīmīgās personas termins. Papildus tam mūsu mērķis ir saprast klienta vidējo konta apgrozījumu, vidējo skaidras naudas iemaksu un izmaksu apjomu. Šī informācija pārsvarā tiek lietota, lai mēs spētu identificēt tādu klienta finanšu uzvedību, kas ir ārpus ierastā uzvedības modeļa. Respektīvi, ja klients vidēji mēnesī veic darījumus 500, 1000 vai 2000 eiro apjomā, bet tad pēkšņi veic darījumus 50†000 eiro apjomā, bankai jāsaprot, kas tas ir par darījumu, un jāsaprot arī, kāpēc šāds darījums veikts, lai mazinātu krāpnieciskas darbības ar nodokļiem. Ja netipiskais darījums 50†000 eiro apmērā saistīts, teiksim, ar nekustamā īpašuma pārdošanu un pierādījums par šādu darījumu ir pirkšanas pārdošanas līgums, tad viss kārtībā.
Praktisks piemērs no kolēģa stāstītā – anketā norādījis, ka mēnesī no konta izņems 300 eiro, cilvēks dodas vairāku nedēļu atvaļinājumā, kura sākumā izņem no konta 900 eiro, jo brauc uz reģionu, kurā Latvijā ierasto bankomātu var nebūt. Vai šādā situācijā cilvēkam anketa jālabo?
Nē. Es pirms gadiem piecpadsmit aizpildīju šādu anketu un atbilstoši tālaika finansiālajai situācijai norādīju, ka mana konta vidējais apgrozījums nebūs lielāks par 800 eiro. Tikai nesen man banka norādīja, ka man anketu vajadzētu aizpildīt no jauna, jo mans ikmēneša vidējais konta apgrozījums ir būtiski audzis. Respektīvi, relatīvi nelielas un vienreizējas atkāpes no anketā norādītajiem skaitļiem nav iemesls anketas labošanai. Aizdomīgs darījums būtu tad, ja cilvēks parasti darbojas ar konta apgrozījumu ap 500–1000 eiro, bet pēkšņi viņa kontā ienāk 100 000 eiro, kuri turklāt nākamajā dienā pēc ienākšanas kontā atkal tiek noņemti no konta. Te jau redzams pamats prasīt dokumentus par 100 000 eiro izcelsmi, un, ja dokumenti nebūs pietiekami neapstrīdami, banka par šādu gadījumu ziņos VID, un tālāk ar šo gadījumu strādās VID.
Banku klientiem ir jautājumi arī par anketā norādāmo ienākumu līmeni. Mēs zinām, ka Latvijā daudzi iedzīvotāji saņem mainīgu darba samaksu vai ienākumus no saimnieciskās darbības, nevis nemainīgu ikmēneša algu. Vai cilvēkam, kurš norādījis, teiksim, 800 eiro algu, jāmaina anketa mēnesī, kad saņemti 700 vai 900 eiro?
Nē, noteikti ne. Arī šajā gadījumā uzmanība no bankas puses tiks pievērsta tikai tādā gadījumā, ja cilvēks sāks kontā saņemt radikāli lielākus, teiksim, desmit reižu lielākus, ienākumus. Turklāt, ja šiem ienākumiem ir juridiski korekts pamatojums, tad viss kārtībā.
Vai ir taisnība, ka bankas bloķē kontus klientiem, kuri pēc uzaicinājuma nav aizpildījuši anketu? Šāds stāsts – par bloķētu kontu – izskanēja medijos.
Mēs tā nemēdzam darīt. Nav gan pilnībā izslēgtas cilvēciskās kļūdas un pārcenšanās gadījumi no bankas puses, taču mēs cenšamies skaidrot situāciju un pieņemt adekvātus risinājumus. Parasti ierobežojumi bankas pakalpojumu saņemšanā var tikt noteikti tad, ja esam konstatējuši aizdomīgu darījumu, klientam esam lūguši aizpildīt anketu, bet klients šo lūgumu ignorējis. Var gan būt tā, ka klientam bankā ir konts, kas jau gadiem ir neaktīvs, un tagad, kad klients internetbankā mēģina piekļūt šim kontam, parādās paziņojums, ka jāaizpilda anketa, lai vispār darbotos ar kontu, bet šādā gadījumā konts nav bloķēts – klients vienkārši tiek aicināts aizpildīt anketu. Pie vairākkārtējas paziņojuma ignorēšanas var tikt noteikti ierobežojumi pakalpojumiem internetbankā. Šādos gadījumos mēs lūdzam klientus būt saprotošiem un tomēr izpildīt noteiktās prasības.
Kurš izvērtē anketā norādāmo saistību ar politiski nozīmīgām personām?
Pats klients – mums Latvijā nav tāda valsts mēroga reģistra, kurā uzskaitītas visas politiski nozīmīgās personas. Iespējams, ļoti redzamu anketas nepilnību gadījumos – ja pašvaldības vadītājs, tā teikt, piemirsis, ka ir politiski nozīmīgā amatā, – bankas pārstāvis anketas aizpildītājam piezvanīs un norādīs uz nepilnību anketā, bet šādā – politiska nozīmīguma – aspektā bankas klientus nevērtē. Mums svarīgākais ir aizdomīgu darījumu identificēšana.
Vērojot notiekošo banku sektorā, rodas iespaids, ka patlaban plaši attīstās moderno tehnoloģiju lietošana un dažādi jauni, ar tām saistīti finanšu pakalpojumi. Tā ir?
Jā, finanšu pakalpojumu digitalizācija tieši patlaban notiek ļoti plaši, turklāt vienlaikus ļoti daudzos, dažādos segmentos – gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā –, tāpat dažādu vecumu klientu vidū. Turklāt bankas daudz plašāk sāk iesaistīties dažādos finanšu pasākumos. Senāk banku uztvēra kā iestādi, kurā ir norēķinu konts un kurā vērsties pēc kredīta, savukārt tagad bankai ir arī vēl daudzas citas lomas – tā izglīto un konsultē klientus daudz sarežģītāku lēmumu pieņemšanā dažādos dzīves un uzņēmumu cikla posmos, tāpat bankas pakalpojumu klāsts kļūst aizvien plašāks.
Arvien biežāk mūsu klienti sāk izmantot mobilo lietotni jeb mūsu mobilo aplikāciju, un līdz ar to mums jābūt spējīgiem pēc iespējas ātrāk tieši šajā kanālā piedāvāt pakalpojumus. Šobrīd tajā populārākās ir divas ērtas funkcijas – pirmkārt, klients var telefonā apskatīties konta bilanci, otrkārt, var burtiski ar vienu klikšķi veikt nelielus maksājumus. Uzsvars patlaban un turpmākajos aptuveni divos gados ir uz to, kā bankas apgūst šos mobilos risinājumus, veidojot tā dēvēto "mobilo maciņu". Te nav runa tikai par norēķinu veikšanu – nākotnes vīzijā šajā "mobilajā maciņā" būtu arī lojalitātes programmas un visas tās lojalitātes kartes, kas tagad ir mūsu reālajos makos.
Kopumā bezskaidras naudas norēķinu popularitāte Latvijā aug?
Aug, pēc mūsu datiem, vairāk nekā 72% Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 18 gadiem, norēķinās ar maksājumu kartēm, tāpat aug uzņēmumu bezskaidras naudas norēķini. Aizvien vairāk kļūst tādu cilvēku, kuri skaidru naudu ikdienā līdzi nenēsā un mājās naudu vispār neglabā, līdz ar to ikvienam preču un pakalpojumu pārdevējam jābūt gatavam pieņemt norēķinu kartes. Novērojumi arī liecina, ka pārdevējs, kurš nevar pieņemt bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus, zaudē pircējus. Tipisks piemērs ir par zivju tirgotājiem autoceļa malā, pie kuriem cits pēc cita apstājas autovadītāji, secina, ka maksāt par zivīm var tikai skaidrā naudā un, neko nenopirkuši, aizbrauc prom, jo skaidras naudas makā nav, ir tikai norēķinu kartes.
Kā veicas ar bezkontakta norēķinu karšu ieviešanu?
Kopumā labi – mēs esam izsnieguši klientiem jau sešpadsmit tūkstošus bezkontakta karšu. Maziem pirkumiem – līdz desmit eiro – bezkontakta karte ir ļoti ērts maksāšanas līdzeklis. Ir tirgotāji, kuri jau strādā ar to, lai pircējiem nodrošinātu iespēju norēķināties ar bezkontakta kartēm, bet ir arī tirgotāji, kuriem šis process vēl tik ātri nerit. Domāju, ka bezkontakta karšu plaša lietošana sāksies tad, kad ar šādām kartēm būs iespējams norēķināties kādā no lielajām lielveikalu ķēdēm. Domāju, aktīvākais ieviešanas laiks būs 2017. gads. Saskaņā ar VISA un MasterCard noteikumiem bezkontakta kartes visiem tirgotājiem obligāti būs jāpieņem no 2020. gada 1. janvāra.
Kad nesen Dienā par bezkontakta kartēm rakstījām, vairāki tirgotāji vilcinājās nosaukt konkrētu datumu, no kura būs iespējams norēķināties ar bezkontakta kartēm.
Svarīgi nodrošināt iespēju norēķināties ar bezkontakta kartēm ir tiem tirdzniecības uzņēmumiem, kuros parasti vidējais pirkums ir zem desmit eiro, piemēram, ēdināšanas uzņēmumiem, kuros cilvēki ietur pusdienas. Bezkontakta kartes divreiz palielina norēķinu ātrumu un līdz ar to arī pircēju apkalpošanas ātrumu, bet pusdienlaikā ir ļoti svarīgi cilvēkus apkalpot raiti, lai potenciālie klienti neaizietu prom, ieraudzījuši garu rindu, kas virzās ļoti lēni. Tāpat tas ir izdevīgi no rītiem, kad cilvēki pa ceļam uz darbu pērk kafiju, uzkodas vai preses izdevumus.
Kā vērtējat pašreizējo situāciju uzņēmējdarbības kreditēšanā? Banku pārstāvji stāsta, ka aktīvi tiek kreditēta lauksaimniecība, savukārt lauksaimnieki regulāri norāda uz finansiālām grūtībām.
Ar humoru var citēt slaveno teicienu, ka lauksaimniekiem ir četras problēmas – ziema, pavasaris, vasara un rudens. Manuprāt, lauksaimniecības nozare kļuvusi aktīvāka, nekā bija iepriekš, turklāt lauksaimniecība ir to nozaru vidū, kam jau labu laiku pieejami Eiropas Savienības (ES) fondi. Lauksaimnieku kreditēšana Latvijā ir saistīta arī ar tādu mūsu valsts lauksaimniecībā vērojamu procesu kā biznesa konsolidācija – teiksim, notiek zemju uzpirkšana. Pagaidām lauksaimniecības nozare vēl ir ļoti fragmentēta, un šai nozarei vēl ir kur augt, bet finansējums lauksaimniekiem noteikti ir pieejams.
Pēdējā laikā esam aktīvi kreditējuši arī tirdzniecības uzņēmumus un ražojošos uzņēmumus. Kopumā vērtējot, redzams, ka uzņēmumu kreditēšanas tirgus atguvies no krīzes un kreditēšanas apjomi aug. Straujāku izaugsmi gan bremzē tas, ka daudziem uzņēmumiem tik operatīvi, kā būtu vēlams, nav bijusi pieejama ES fondu nauda. Mēs labi zinām, ka būvniecība nonāca grūtībās lielā mērā tieši tāpēc, ka nebija pieejami ES fondi. Tomēr kopumā situācija Latvijas biznesa vidē, un konkrēti uzņēmumu kreditēšanā, šķiet cerīga.