Ārvalstīs sāk pārdot lētāk

Iebrauc mīnusā

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada augustā Latvijas apstrādes rūpniecības eksportētās produkcijas ražotāju cenas salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā ir sarukušas par 1,3 procentiem, tādējādi uzrādot kritumu jau trešo mēnesi pēc kārtas. Ja paraugāmies uz laika skalu, pašreizējais eksportētās produkcijas ražotāju cenu pārmaiņu rādītājs ir viszemākais kopš 2016. gada, kad valdīja bažas par to, ka pasaules tautsaimniecība draud ieslīgt deflācijā, kas tika uzskatīta par indikatoru tam, ka tuvojas jauna krīze. No lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm cenu kritums būtiski ir skāris kokapstrādi, kā arī metālizstrādājumu industriju. Koksnes un tās izstrādājumu produkcijā cenas gada laikā kritušās par 6,5 procentiem, savukārt metālu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) produkcija ārvalstu tirgos realizēta par 4% lētāk nekā pagājušā gada augustā. 

"Lielākā daļa preču tirgu ir ļoti globāli, un mūsu ražotāji tajos faktiski ir cenu ņēmēji, tādēļ rūpniecības cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā ir atkarīgas no ārējiem faktoriem. Rūpniecības cenu kritums šobrīd vērojams visā eirozonā, un tas pamatā ir saistīts ar rūpniecības nozares vājo sniegumu pasaulē, kā arī krītošajiem pasaules tirdzniecības apjomiem. Šādā situācijā Latvijas ražotājiem atliek tikai iespēju robežās pielāgoties tirgus situācijai," situāciju komentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Pēc viņa teiktā, no visa Latvijas apstrādes rūpniecības saražotā aptuveni 65 procenti tiek eksportēti, un, ja neskaitām pārtiku, rūpniecības eksporta īpatsvars pārsniedz pat 80 procentu. Savukārt galvenās izmaksas rūpniecībā, pēc viņa teiktā, veido izejmateriāli, piemēram, pārtikas, koksnes un metāla, kā arī elektroenerģijas cenas, un to dinamikā lielas atšķirības starp valstīm nav.

 
Daba un ekonomika

Eksperts stāsta, ka metāla cenās noteicošā loma ir rūpniecības lejupslīdei pasaulē, un it īpaši pieprasījuma kritumam autobūvē. Savukārt koksnes cenu kritums ir drīzāk to atgriešanās normālā līmenī pēc rekordaugstajām cenām pērn, kad laikapstākļu dēļ bija ierobežota resursu pieejamība gan mūsu reģionā, gan Ziemeļamerikā. Tas bija vērojams vienlaikus ar augšupejošu būvniecības ciklu Eiropā un krājumu veidošanu Lielbritānijā pirms 31. martā plānotā, bet atliktā Brexit. "Šobrīd izejmateriālu pieejamība ir uzlabojusies, ekonomikas cikls Eiropā bremzējas un aktivitāte Lielbritānijas būvniecībā būtiski sarukusi. Papildus tam Eiropā kaitēkļu ietekmē pieaugusi mežu izstrāde, kas vēl vairāk mazina koksnes cenas," cenu faktorus ieskicē ekonomists.