Jūs Rīgā piedalījāties konferencē par digitālo nākotni un mūsdienu tehnoloģiju izaicinājumiem. Kāds ir jūsu stāsts par šo tēmu?
Ja skatās uz vēsturi, tad ir bijušas dažādu iekārtu revolūcijas, piemēram, tvaika mašīnas, informācijas tehnoloģiju (IT) – datoru revolūcija. Tagad notiek sava veida digitālā transformācija, kurai ir dažādi atslēgas vārdi – tiešsaiste, lietu internets, mobilie dati. Manuprāt, šie trendi palīdz valdībām un kompānijām mainīties. Precīzāk – piespiež mainīties, jo pasaule ir mainījusies.
Nākamajos gados tehnoloģija būs visā, ko mēs valkājam un kas mums pieder. Jums būs gudrais ledusskapis, kas zinās, kad beidzies piens, un pats to pasūtīs tirgotājam. Tas arī izmainīs to, kā notiek mazumtirdzniecība – jūs vairs neiesiet uz veikalu. Paskatieties uz viedtālruni, šajā iekārtā ir vairāk jaudas nekā XX gadsimta 60. gadu ASV kosmosa izpētes programmā. Tas ir interesanti, ja par to padomā. Pirms 25 gadiem man nebija šāda telefona, neviens man nezvanīja simtiem reižu dienā. Pasaule mainās, bet tas nav tikai Microsoft stāsts, tas ir mūsdienu stāsts.
Tas, ko jūs stāstāt, izklausās biedējoši, it sevišķi uzņēmumiem, kurus vada konservatīvi, iespējams, mazāk progresīvi cilvēki. Tāpat arī biedējoši indivīdam – Google jau tagad, šķiet, zina par mani visu.
Jā, bet tas ir biedējoši tikai tad, ja uz to skatās nepareizi. Pasaule mainās, manuprāt, tajā ir daudz laba. Jūs varat bēdāties par to, ka pasaule mainās, bet jūs arī varat pieņemt to, ka pasaule mainās, un pārmaiņas izmantot savā labā.
Latvijā nav dinozauru. Viņi izmira. Bija klimata pārmaiņas vai meteorīts, bet izmira. Tagad jūs arī neatradīsiet tvaika mašīnu, senāk daudziem tāda bija, lai ražotu elektrību, bet atnāca cilvēks, kas pateica: "Es uzbūvēju lielāku tvaika mašīnu, kas jums visiem piedāvās elektrību lētāk." Tas notiek ar IT tagad. Piemēram, agrāk katram uzņēmumam bija savs datu centrs, bet tad nāca Amazon, Google, Microsoft, kas teica: "Mēs to varam izdarīt lētāk."
Kā mainīsies valsts pārvalde?
Manuprāt, valstij būtu jāskatās uz cilvēkiem kā klientiem. Nevis otrādi. Valdības uzdevums būtu padarīt jūs par laimīgākajiem pilsoņiem pasaulē. Valdībai jāseko cilvēka dzīvei, jākartē tās situācijas, kur cilvēks sastopas ar valsts iestādēm. Latvijai, manuprāt, ir liels potenciāls, taču liekas, ka Latvija uzbūvēja lielceļu, bet aizmirsa mašīnas. Jums ir lieliska IT infrastruktūra, jums ir ļoti labs internets. Jāsaprot tikai, ko ar to darīt. Piemēram, Slovēnijas valdība saprata, ka valstī ir visai ievērojami koka eksportētāji, un izdomāja, ka varētu veidot «kokmateriālu internetu», respektīvi, Slovēnija grib būt informācijas un datu centrs jautājumos, kas saistīti ar koksni, grib būs centrālais koka mezgls.
Tātad valsts nākotne ir zīmološana?
Es dzīvoju Dubaijā, un tur cilvēkiem ir vīzija. Viņi zina, kur grib būt pēc pāris gadiem, un, lai kas notiktu, viņi uz to iet. Protams, tur ir cita veida valsts iekārta, grūtāk, ja ik pēc pāris gadiem mainās valdība. Turklāt paskatieties uz Angliju, tur dara lieliskas lietas – viņi cilvēku pozicionē kā galveno. Pirms pāris mēnešiem es runāju ar Belgradas mēru un viņam jautāju: "Kā jūs gribat, lai cilvēki atceras par jums pēc pieciem gadiem?" Viņš par to sāka domāt, bet mums nav ko runāt, kamēr viņš neizdomā, jo IT var palīdzēt, nevis izdarīt viņa vietā.
Minējāt šoseju bez mašīnām, kādi ir ieteikumi Latvijai?
Domājiet par Latviju kā par valsti ar lieliskām iespējām. Valdībai jādefinē, kur jūs gribat būt. Jūs neiekāpjat liftā un nedomājat, kādu pogu spiest, jūs zināt, kurā stāvā gribat nokļūt. Jums ir infrastruktūra. Biju Nigērijā, viņiem arī bija visādas idejas, bet es saku: "Ok, bet no sākuma ievelciet internetu." Viņiem elektrība piecas reizes dienā pazūd. Jūs esat ģeogrāfiski labā vietā, jums ir infrastruktūra – domājiet, kur gribat būt pēc pāris gadiem.
Visu interviju ar Microsoft vadītāju Centrāleiropā un Austrumeiropā Maiklu Kogeleru lasiet otrdienas, 31. maija laikrakstā Diena!