Biznesa vide jeb uzņēmumi kibernoziedzniekus vilina vairāk, jo viņu “peļņas gūšanas” iespējas ir reālākas, norāda apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) eksperts, īpašuma un speciālo produktu vadītājs Armands Lagons un BITES Drošības akadēmijas speciālists, kiberdrošības eksperts Adolfas Vala.
“Vai kāds maz aizdomājas, cik daudz sensitīvas informācijas glabājas mūsu viedtālruņos? Un te es nedomāju bērnu fotogrāfijas vai video no pēdējās ballītes. Viedierīču straujā izplatība un interneta plašā pieejamība ļauj mums strādāt teju 24 stundas diennaktī, turklāt gandrīz jebkurā vietā, kur ir iespēja pieslēgties internetam. Taču šai monētai ir arī otra puse. Proti, ja agrāk uzņēmumu dati tika uzglabāti faktiski vienuviet vai vismaz konkrēti zināmās vietās, piemēram, datora atmiņā, uz servera u.tml., tagad diezgan daudz informācijas uzglabājam neskaitāmās pārnēsājamās ierīcēs. Uzskatāmākie sensitīvās darījumu informācijas piemēri telefonā ir darba e-pasti, darījumu piezīmes, balss ieraksti, pieejas dati uzņēmuma iekšējam tīklam,” skaidro Vala.
Pēc viņa teiktā, mūsdienās informācija ir tieši tāds pats biznesa kapitāls kā reālie apgrozāmie līdzekļi, dažādi kustamie un nekustamie īpašumi, tāpēc par tās drošību būtu jārūpējas tikpat nopietni, ja ne vairāk. BITE saviem klientiem nodrošina Fortinet izstrādātā antivīrusa risinājumu, un operatora dati liecina, ka ik mēnesi šī programma bloķē aptuveni 4 000 nelabvēlīgu reklāmu programmatūru, kā arī vairāk nekā 800 vīrusu mēģinājumus uzbrukt mobilajām ierīcēm.
“Kiberrisku apdrošināšanas tirgus vērtība pasaulē tiek lēsta vairāk nekā divu miljardu ASV dolāru apmērā, tomēr šo risku šobrīd izvēlas apdrošināt salīdzinoši neliels skaits uzņēmumu, lielākoties – lielas starptautiskas organizācijas,” skaidro Lagons.
Tikmēr starptautiskie pētījumi atklāj, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi par kibernoziedznieku upuriem kļūst biežāk, jo tie drošības pasākumos investē mazāk. Tomēr, ja gadās ciest no kibernoziedznieku uzbrukumiem, ir tikai pašsaprotami, ka uzņēmums vēlas saņemt kompensāciju par tam radītajiem zaudējumiem. Šādu iespēju nodrošina biznesa kiberrisku apdrošināšana.
“BALTA kā nedzīvības tirgus līderis mobilo tālruņu apdrošināšanu pret bojājumiem un zādzībām klientiem kā atsevišķu pakalpojumu piedāvā jau kopš 2013. gada, un klientu interese ir liela. Tas skaidrojams ar to, ka mobilās ierīces ir gana dārgas un ikdienā ir pakļautas augstam bojājumu riskam. Diemžēl situācija ir citāda, ja runājam par mobilo ierīču satura apdrošināšanu, ko to apdrošināt nav iespējams. Izskaidrojums ir pavisam vienkāršs – apdrošināšana klasiski sedz novērtējamus zaudējumus, taču saturu objektīvi novērtēt nav iespējams,” norāda Lagons.
Arī pasaulē šī ir salīdzinoši jauna apdrošināšanas joma, un demo produkti tiek testēti lielākos tirgos, kuros pilnīgāk var novērtēt idejas potenciālu un ātrāk saņemt atgriezenisko saiti.
“Līdz šāds risinājums parādīsies arī Latvijā, mēs varam sevi pasargāt no riska iestāšanās, izmantojot kiberdrošības programmas, kā arī izglītojot sevi un pārliecinoties, ka kibervidē veiktās darbības ir drošas,” aicina Lagons.
Drošības pamatprincipi, kas jāievēro uzņēmumu īpašniekiem:
- Rūpējieties, lai uzņēmuma ierīcēm būtu uzinstalēts antivīruss un programmatūra, kas aizsargā pret ļaunprātīgām spiegprogrammatūrām (spyware) un reklāmas programmatūrām (adware), kā arī par to, lai šīs programmatūras tiktu regulāri atjaunināti.
- Instalējiet ierīcēs drošības atjauninājumus un regulāri atjauniniet lietotņu, bet jo īpaši – pārlūkprogrammu, programmatūras.
- Neizmantojiet ierīces ar novecojušu operētājsistēmu (piemēram, Windows XP, vecās Android un iOS versijas). - - - Ja ierīcei, piemēram, viedtālrunim, ir novecojusi operētājsistēma, ir ieteicams atjaunot operētājsistēmu vai, ja tas nav iespējams, nomainīt ierīci pret jaunāku modeli.
- Nomainiet visas programmatūru ražotāja pēc noklusējuma uzstādītās paroles pret savām, individuālām.
- Interneta pieslēgumam izmantojiet ugunsmūri.
- Uzstādiet biroja Wi-Fi tīklam drošu paroli, kā arī pārliecinieties, ka uzņēmuma ierīcēm tiek izmantotas paroles, turklāt tās ir drošas.
- Dublējiet datus no visām ierīcēm; šobrīd ir pieejams dažādi finansiāli izdevīgi mākoņrisinājumi, piemēram, One Drive, Google Drive, DropBox u.c.
- Izveidojiet saviem darbiniekiem individuālus lietotāja kontus (servera piekļuves, dažādas datu bāzes piekļuves) un regulāri kontrolējiet, kas un kādiem datiem var piekļūt.
- Izstrādājiet uzņēmumā mobilo ierīču lietošanas politiku un pārliecinieties, ka darbinieki izprot savu atbildību par konfidenciālu datu noplūdi. Proti, ja darbinieki izmanto ierīces gan privātām, gan darba vajadzībām, tām jābūt aizsargātām ar parolēm, kā arī ar antivīrusa risinājumiem.
Runājot par mobilo ierīču datu drošību, jāpiebilst, ka BITE ir vienīgais mobilo sakaru operators Latvijā, kurš piedāvā saviem klientiem tādu pakalpojumu kā antivīruss, kas darbojas operatora tīklā, brīdinot lietotājus par nedrošām vietnēm un iespējamiem apdraudējumiem. Citu mobilo sakaru operatoru klientiem ir iespēja uzstādīt savās ierīcēs antivīrusu risinājumus, izmantojot atbilstošas mobilās aplikācijas. BITES Drošības akadēmijas kustība aizsākta ar mērķi uzlabot Latvijas iedzīvotāju interneta un viedierīču lietošanas pieredzi. Tās ietvaros tiek piedāvāti praktiski padomi, ekspertu viedokļi, noderīgu mobilo aplikāciju apskati un cita vērtīga informācija – objektīvs skats uz aktuālajām problēmām un ieteikumi to efektīvai novēršanai.