LIKTA kategoriski iebilst grozījumiem Darba likumā, kas faktiski paredz ierobežot darba devēju tiesības izvēlēties atbilstošus darbiniekus. LIKTA uzskata, ka darba ņēmējiem nepieciešamo prasmju līmenis vislabāk ir zināms pašiem darba devējiem.
Iespējams, šādu Darba likuma grozījumu ierosinājumu pamatā ir bijusi vēlme palielināt Latvijas bezdarbnieku iespējas atrast darbu, ņemot vērā lielas iedzīvotāju daļas, kas runā svešvalodā, aizbraukšanu no valsts. Iespējams, šādā veidā izteiktie grozījumi ir veidoti ar motivāciju, palielināt latviešu valodas ietekmi, taču informācijas tehnoloģiju industrijā nav vērojams augsts bezdarba līmenis kā arī angļu valodas zināšanas būtu pieskaitāmas pie visai nepieciešamām, jo īpaši amatos, kuros nepieciešama komunikācija.
"Laikā, kad Latvijas uzņēmējiem ir jācenšas palielināt sava efektivitāte un konkurētspēja ne tikai lokāli, bet arī starptautiskā līmenī, šādi nepamatoti ierosinājumi var tikai samazināt Latvijas darba devēju spēju konkurēt starpvalstu tirgū, tie palielinās administratīvos izdevumus, kā arī samazinās ekonomisko aktivitāti valstī," uzskata Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Skaidrs, ka no uzņēmumu viedokļa ekonomiskās izaugsmes apstākļi, demogrāfiskā slodze un uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšana pieprasa, lai darba devējiem būtu iespēja darba tirgū izvēlēties atbilstošas kvalifikācijas speciālistu konkrēta amata pienākumu izpildei. LIKTA kā visas nozares asociācija, kas pārstāv vairāk kā 80 informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozares darba devējus, iebilst pret likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas apstiprināts 2.lasījumā un kopā ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas darba devēju konfederāciju aicina 3.lasījumā to noraidīt.