Indrašis: Mums ir atļauts darīt visu, kas nes augļus

Piecas spēles ir aizvadītas. Kas tevi līdz šim pasaules čempionātā visvairāk ir priecējis un kas sarūgtinājis?

Oho, tas ir labs jautājums! Protams, vislielākais sarūgtinājums ir par zaudējumiem. Tā kā uzvaras ir bijušas divas, bet zaudējumi trīs, kreņķu ir bijis vairāk. Uzvarēt jau cenšamies visas spēles, bet sanāk tā, kā sanāk. Priecēja divas uzvaras un arī tas, ka zaudētās spēlēs spēlējām itin labi. Ir jāpaņem pozitīvais arī pēc zaudējumiem.

Mani savukārt priecēja, ka trešajā periodā pret spēcīgi nokomplektēto Krieviju necentāties ātri atbrīvoties no ripas, bet to pieturējāt viņu zonā un mēģinājāt aizspēlēties līdz labām metienu pozīcijām. Šādi spēlējāt pēc pašu iniciatīvas, vai arī treneris Bobs Hārtlijs mudināja tā rīkoties?

Mums ir atļauts darīt visu, kas nes augļus. Viņš mums saka, lai vairāk metam pa vārtiem no tām pozīcijām, no kurām īsti vairs nevar piespēlēt partneriem. Tas ir tā sauktais shit shot, respektīvi, kad no sliktas pozīcijas ripu nogādā uz vārtu priekšu. Ir metiens, un viens no mūsējiem "brauc" uz vārtiem cerībā tikt pie atlēkušās ripas.

Hārtlijs pretinieku zonā uzbrucējiem atļauj darīt pilnīgi visu?

Viņš ļauj brīvi spēlēt, bet ir lietas, kas jāievēro. Piemēram, ja zaudējam ripu, lai mēs nepaliktu pēdējie aiz viņu aizsargiem. Nebūtu tā sauktais devītais un desmitais numurs. Ja kaut ko darām labi, ja izveidojam momentus, tad viņš neko nepārmet.

Latvijā esmu dzirdējis hokeja ekspertus sakām, ka Hārtlijs jau trešo gadu spēlējot pēc vienas shēmas un ka neviens no pretiniekiem viņu īsti neesot atšifrējis.

Ja mēs nebūtu atšifrēti, tad jau mēs visas spēles būtu uzvarējuši. Bet, jā, – mēs principā pieturamies pie vienas shēmas. Jautājums tikai, kā kuro reizi mums viss sanāk laukumā. Līdzīgi bija Rīgas Dinamo, kad mēs spēlējām pret Helsinku Jokerit. Par viņiem arī teica, ka visu laiku spēlējot pēc vienas shēmas. Mēs bijām vadībā, bet vienā brīdī, tāpat turpinot spēlēt, viņi mūs tomēr nolauza.