Jaunatnes gados Balinskis nebija plaši zināms talants. Karjeru dzimtajā Ventspilī viņš sāka uzbrucēja pozīcijā un atzīst, ka aptuveni 16, 17 gadu vecumā zaudējis sapni, ka kādudien sasniegs NHL. Par aizsargu pārkvalificējies, pārejot uz Tukumu, bet, kad Latvijā īsti vairs nebija, kur spēlēt, pats uzrakstījis vēstuli komandai Vācijā un devies uz turieni, pavadot divas sezonas un paralēli strādājot pastā. Straujš karjeras uzplaukums viņam sākās pēc atgriešanās dzimtenē – pirmajā sezonā bija viena spēle Rīgas Dinamo rindās, bet vēl pēc gada spēlētājs jau ar Latvijas izlasi aizbrauca uz pasaules čempionātu. Okupantu līgā Balinskis pavadīja piecas sezonas, komandu atstājot 2020. gadā, un tagad saka, ka tas bija labākais iespējamais lēmums.
“Man vajadzēja kādu jaunu izaicinājumu. Gribēju būt leģionārs, kuru turklāt piesaista kā līderi. Neteikšu, ka ar Dinamo pavadīto laiku paliku neapmierināts, bet beigās tur nedaudz nesmuki sanāca. Rīgas Dinamo komanda sniedza iespēju jaunajiem hokejistiem attīstīties, spēlēt labā līmenī, bet kādā brīdī saproti, ka nepieciešams kaut kas cits,” saka Balinskis, kurš pirmos divus gadus Čehijā pavadīja Litvinov komandā, bet pirms šīs sezonas pārgāja uz Liberecas Bili Tygri, ar 11 vārtiem un 24 rezultatīvām piespēlēm kļūstot par regulārā čempionāta rezultatīvāko aizsargu. “Man patīk pieslēgties, bet nav tā, ka tikai lidoju uzbrukumā. Galvenais ir neielaist vārtus un vien pēc tam varu domāt par palīdzēšanu uzbrucējiem un mēģināt iemest.”
Lūgts salīdzinot algu atšķirību starp KHL un Čehiju, Balinskis atklāj negaidītu faktu, ka visas trīs sezonas Čehijā pelnījis vairāk, nekā Rīgas Dinamo. “Ja tevi ņem kā līderi, viņi arī atbilstoši maksā.”
Ventspilnieks stāsta, ka ziņu par Floridas Panthers interesi pirmoreiz no aģenta saņēmis aptuveni oktobrī vai novembrī. “Uz to ļoti neiespringu, jo tomēr joprojām bija pats sezonas sākums, vairāk domāju, lai veiksmīgi spēlētu savā klubā. Katru sezonu kāds izrāda interesi. Jā, šoreiz tā bija lielāka, bet tāpat koncentrējos uz savu sniegumu, lai nebūtu tā, ka galva jau ir kaut kur citur. Gribējās aizvadīt ļoti labu sezonu un tikt tālu izslēgšanas turnīrā,” atklāj spēlētājs, stāstot, ka interese esot nākusi arī no citām komandām, bet viņam pašam kontakts bijis tikai ar Floridu, turklāt tik nopietns, ka pirms līguma parakstīšanas sazvanījies ar visu kluba vadību. “Vienā brīdī aģents pateica, ka rīt būs šāds zvans. Nemaz nezināju, ka tā tas notiek. Mums bija sapulce, aprunājāmies, iepazināmies un tobrīd sapratu, ka viss ir nopietnāk, nekā pats līdz tam biju domājis. Tas, ko viņi šajā zvanā solīja, lai pagaidām paliek pie manis. Negribu to stāstīt, kamēr izdosies piepildīt.”
Noslēdzoties pasaules čempionātam, kas Balinska karjerā ir jau piektais, ventspilniekam būs neliela pauze, bet pēc tam jau gaidāms smags gatavošanās darbs. Tā kā viņam šovasar paliks 27 gadi, NHL specifisko noteikumu dēļ līgums noslēgts tikai uz vienu gadu. “Iespējams, ka šī ir mana vienīgā iespēja, - jāņem un jāmēģina.”
Kā zināms, Floridas Panthers komanda sasniegusi NHL Austrumu konferences finālsēriju, kurā pašlaik ar 2-0 ir vadībā pret Karolīnas Hurricanes.
Pilnu interviju ar Uvi Balinski lasiet Sporta Avīzes maija numurā.