PIENĀKUMI ARĪ ATVADU SPĒLĒ
Noslēpumainības plīvurs ap Latvijas basketbola valstsvienības pēdējo mājas spēli 2025. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā mazliet mulsināja ne tikai līdzjutējus, bet arī žurnālistus. Lai gan Jāņa Strēlnieka atvadu spēle no izlases nebija visrūpīgāk glabātais noslēpums, ko pamatoja arī pieredzējušā un visu sezonu bez darbavietas esošā saspēles vadītāja nosaukšana starp kandidātiem pirmo reizi kopš pagājušās vasaras olimpiskā kvalifikācijas turnīra, oficiālu paziņojumu par to nebija. Vien pāris neparastu mājienu veidā izteiktas informācijas driskas, kuras vēl treniņnometnes sākumā plašāk komentēt nesteidza ne tikai ierasti lakoniskais un pieticīgais basketbolists, bet pat ne treneris Luka Banki, kuram citos jautājumos pēc lieka vārda azotē nekad nav bijis ilgi jāmeklē. "Pats sākumā biju nedaudz pret šāda veida atvadu spēli, bet paldies [vīriešu izlases koordinatoram] Emīlam Tomam, ka pierunāja, jo sanāca ļoti forša diena – vienmēr to atcerēšos!" jau pēcāk atzinās Strēlnieks. Neaizraušanās ar ārišķībām, tiekšanos starmešu gaismās vai publicitāti viņam bijusi tikpat raksturīga kā smaids, to visu novērtējot. Un novērtēts basketbolista sniegums tika godam gan spēles pārtraukumā, gan tās gaitā un beigās, kad 11 tūkstošu galvu līdzjutēju koris skandināja Jāņa Strēlnieka vārdu.
Piecpadsmit gadu laikā saspēles vadītājs valstsvienību pārstāvējis 123 spēlēs, kurās guvis 1117 punktu un atdevis 448 rezultatīvas piespēles, pēdējā no rādītājiem jau ilgāku laiku būdams izlases rekordista godā. Četros Eiropas čempionātos viņš kopā ar komandu izauga no straujas paaudžu maiņas skartās finālturnīra pastarītes 2011. gadā līdz vienai no tā galvenajām favorītēm 2017. gadā. Arī Strēlnieka individuālā karjera pakāpeniski gājusi pa augšupejošu līkni, kā rezultātā viņš aizvadījis 180 spēļu spēcīgākajā klubu turnīrā šaipus Atlantijas okeānam Eirolīgā. Tikai pagājušajā rudenī Rolands Šmits šo rekordu pārspēja. Tiesa, Eirolīgas vadošo vienību pārstāvēšana laikā, kad kopīgu valodu nespēja atrast abas vadošās Eiropas klubu basketbola jumtorganizācijas, kopš 2017. gada pamatīgi ierobežojušas basketbolista iespējas pievienoties valstsvienībai. Savukārt pēdējos gados par sevi likušas manīt arī traumas. Savainojums liedza Jānim iziet laukumā Pasaules kausa izcīņā, bet olimpiskajiem turnīriem divos mēģinājumos viņam ar valstsvienību kvalificēties neizdevās. "Šie gadi bija ļoti krāšņi. Laiks paskrēja ļoti ātri, tiešām ļoti ātri. Vienmēr esmu bijis lepns par izlases krekla uzvilkšanu un teicis, ka nekad nevienā klubā nebūs tādas sajūtas kā izlasē. Visiem jauniešiem to arī novēlu. Ja ir iespēja, ja ir tikuši tik tālu, tad nepieciešams izbaudīt, cienīt, jo laiks paskrien ļoti ātri," esošos un topošos valstsvienības pārstāvjus pamācīja Strēlnieks.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!