PASAULE PAMANA SIEVIETES
1902. gada 11. decembra numurā vācu laikrakstā Düna Zeitung parādījās sensacionāla ziņa par kādu neparastu skatu Liepājas ielās: sieviete ieslēpojusi no lejas Bārtas puses ap pulksten trijiem četriem pēcpusdienā. Pēc iepirkšanās viņa atkal piestiprinājusi slēpes un izgaisusi vakara krēslā. Tas bijis kaut kas nepieredzēts!
Vēlāk atkal jauns brīnums. Sievietes riteņbraucējas, kuras izsmēja joku lapās un kuplejās. Drīz ar pārdrošajām amazonēm pilsoņi aprada un samierinājās. Ikdienā ienāca arī pirmās peldētājas, vingrotājas, kriketa, golfa, tenisa spēlētājas un daiļslidotājas. Tām pievienojās vieglatlētes, airētājas, auto cienītājas, bumbu un pat bendija spēlētājas. 1914. gada jūnijā Parīzes olimpiskā kongresa darba kārtībā bija jautājums, vai atļaut sievietēm startēt 1916. gada vispasaules olimpiādē Berlīnē. Kara dēļ olimpiāde nenotika, un spēļu programmā iekļautie daži sieviešu sporta veidi – peldēšana un teniss – palika tikai uz papīra.
Pasaules karš nojauca ierastās robežas, daudzu valstu sievietes lieliski pierādīja, ka spēj aizstāt uz fronti devušos vīriešus visdažādākajās profesijās, kas līdz tam tika uzskatītas par piemērotām tikai stiprajam dzimumam. Tas pamudināja dot sievietēm arvien plašākas iespējas arī sporta sacensībās.
LABĀK ROTAĻAS UN DEJAS
Jaunajā Latvijas valstī gan vēl pieturējās pie tradicionālajiem priekšstatiem, iesakot meitenēm apgūt nenogurdinošas rotaļas un dejas, vingrošanu un peldēšanu, bet 17–20 gadu vecumā jau drīkstot pievērsties vieglatlētikai un ziemas
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!