Jau gadiem ilgi Zviedrijā tiek debatēts par attiecībām ar Ziemeļatlantijas aliansi. Līdz šim valdības pret to bijušas noraidošas. Arī pašreizējā premjerministra Stēfana Lēfvena vadītā centriski kreisā koalīcija. Taču Krievijas rīcība Ukrainā un provocējošie Krievijas lidmašīnu un zemūdeņu manevri gar Zviedrijas robežām ir palielinājuši to cilvēku skaitu, kas ciešāku sadarbību ar NATO uzskata par papildu drošības garantiju.
Svenska Dagbladet citē stratēģijas projektu, kurā teikts, ka «NATO paplašināšana ir bijis ieguvums Eiropas, tajā skaitā Zviedrijas, drošībai. Mūsu sadarbība ar NATO dod mums iespēju palielināt mūsu militārās spējas, jo NATO ir vienīgā organizācija, kas ir attīstījusi spēju vadīt un organizēt sarežģītas militārās operācijas».
Zviedrijas valdība vēloties paplašināt Zviedrijas dalību NATO mācībās, īpaši tajās, kurās tiek gatavoti NATO ātrās reaģēšanas spēki, kā arī regulārajās liela mēroga mācībās ar daudzu valstu piedalīšanos.
Uzsvērta arī tālākas sadarbības ar ASV nozīmība, jo «ASV ir pasaules līdere militāro spēju attīstības ziņā, kas varētu būt prioritārā joma aizsardzības sadarbībā starp Zviedriju un ASV», teikts valdības pozīcijas izklāstā.
Zviedrija nesen arī paziņoja, ka plāno attīstīt ciešāku militāro sadarbību ar citām Ziemeļvalstīm.
Pagājušajā nedēļā valdošā koalīcija vienojusies par atbalstu Zviedrijas aizsardzības izdevumu palielināšanai par 10,2 miljardiem kronu (ap miljardu eiro) laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam. Šī vienošanās gan vēl jāapstiprina parlamentā, eksperti to nodēvējuši par nepietiekamu.