«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo reemigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.
Pēc pašu respondentu - bērnu vecāku un ģimenes locekļu - vērtējuma, 70% ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu bērnu 3-17 gadu vecumā spēj labi vai ļoti labi saprast latviešu valodu, 55% labi runā latviski, taču daudz grūtāk tiem padodas rakstīšana un lasīšana latviešu valodā: aptuveni puse vispār nelasa un neraksta latviski. Trešdaļa latviešu bērnu ārzemēs nebūtu spējīgi sazināties latviski: viņu latviešu sarunu valodas prasmes ir vājas vai nekādas. Tie, kas no Latvijas aizbraukuši kā bērni, valodu aizmirst, bet tiem, kuri jau piedzimst ārzemēs, apgūt latviešu valodu ir īpašs izaicinājums.
Kā norāda aptaujas veicēji, šo situāciju lielā mērā nosaka valodas lietojums ģimenē. Tikai 40% no tiem, kuri pirms aizbraukšanas no Latvijas ģimenē runāja latviski (un šobrīd nedzīvo vieni), patlaban ģimenē runā vienīgi latviešu valodā. Trešdaļa (34%) ģimeņu ir pilnībā atteikušās no latviešu valodas lietošanas ģimenē, bet katrā ceturtajā (26%) šādā ģimenē runā gan latviešu, gan kādā citā valodā. Tomēr starp aizbraukušajiem latviešiem dominē vēlēšanās, lai bērns saprastu latviešu valodu, pat ja vecāki paši šo vēlmi bieži vien nespēj piepildīt.