Pēc augstskolu studiju programmu izvērtēšanas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ķērās klāt arī zinātnisko institūciju darbības vērtējumam, to veica sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomi. Secinājumi ir diezgan bēdīgi - 22 augstskolu struktūrvienības un institūti ir atzīti par vājiem, piecu ballu sistēmā saņemot vērtējumu 1. Eksperti iesaka tos slēgt. 77 institūti saņēmuši divus punktus, pēc ekspertu rekomendācijām - tiem jāapvienojas ar spēcīgākiem vai savā starpā. Tikai 15 institūtu Latvijā sasniedz pasaules līmeni. To skaitā ir Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Koksnes Ķīmijas institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR un citi. Vēl 33 institūti novērtēti kā spēcīgi vietējie spēlētāji. Savukārt 10 institūcijās secināts, ka nenotiek pētnieciskā darbība.
Par spēcīgākajām starptautiskie eksperti atzinuši matemātikas un fizikas nozares, bet sociālās zinātnes Latvijā ir visvājāk attīstītas. Pēc izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) domām, tieši sociālajām zinātnēm turpmākajos gados būtu jāpiešķir vairāk līdzekļu, bet sliktais vērtējums skaidrojams ar to, ka tās veidojušās tikai pēdējos 20 gados. Turklāt ne tikai sociālo zinātņu jomai, bet arī visām citām finansējums bijis «krimināli» zems. Šāda situācija, viņaprāt, izveidojusies, jo gadiem sistemātiski netiek pildīti likumi, nepalielinot zinātnes finansējumu.
Tikmēr bijušais izglītības un zinātnes ministrs R. Ķīlis, kura laikā zinātnes izvērtējums sākts, Dienai norādīja, ka Latvijā vajadzētu atstāt apmēram 20 zinātnisko centru un pārējos pievienot šiem centriem vai likvidēt pavisam. Tādējādi uz šiem centriem varētu virzīt arī visu valsts stratēģisko atbalstu, piesaistīt Eiropas struktūrfondu naudu un cilvēkresursus. «Tie būtu apmēram 50 līdz 60 miljoni eiro gadā no struktūrfondiem un ap 40 miljoniem eiro no valsts. Rezultātā sanāk vidēji 5 miljoni gadā vienai vienībai pašreizējo dažu 100 000 vietā,» sacīja R. Ķīlis.
Zinātnes izvērtējums vēl nav noslēdzies. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa paskaidroja, ka līdz jūlijam ministrija izstrādās gala priekšlikumus par turpmāko zinātnes institūtu attīstību. Tomēr jau tagad skaidrs, ka daļu institūtu nāksies slēgt. V. Dombrovskis sacīja, ka vienu kategoriju bez diskusijām vajadzētu apvienot ar citiem institūtiem, bet no citiem pieprasīt skaidru biznesa plānu, kā viņi domā celt savu kapacitāti. Konkrēti lēmumi gan būs jāpieņem jaunajam ministram, piebilda V. Dombrovskis.