Sola pārcirst pretiniekus
Eksperti apšauba militarizētās valsts kodolarsenāla varenību un norāda, ka Phenjanai nav pa spēkam apdraudēt ASV. Taču kareivīgie draudi varētu novest pie konflikta eskalācijas ar Dienvidkoreju. Lai gan vairums Ziemeļkorejas naidpilnos lāstus sauc par kārtējo bravūrīgo izrunāšanos, reaģējot uz tai noteikto starptautisko sankciju pastiprināšanu, šoreiz saspīlējums esot nopietnāks nekā līdz šim, turklāt neviens nespēj prognozēt, cik tālu savā iebiedēšanas un varenības izrādīšanas stratēģijā gatavs iet jaunais valsts līderis Kims Čen Uns.
Vadonis jau solījis «pārvērst uguns jūrā» Dienvidkorejai piederošo Pennjondo salu, kas kļūšot par pirmo uzbrukuma mērķi kara gadījumā. «Tiklīdz tiks dots rīkojums, jums jāpārlauž trako ienaidnieku vidukļi, pilnībā jāpārcērt viņu balsenes, lai viņiem skaidri parādītu, ko nozīmē īsts karš,» Kima Čen Una uzmundrinājuma vārdus kareivjiem citēja Korejas Centrālā ziņu aģentūra.
Izolētās valsts dusmas pastiprinājušas ne vien ANO Drošības padomes noteiktās sankcijas par Ziemeļkorejas pagājušajā mēnesī veikto kodolizmēģinājumu un ASV sankcijas, kas sekoja pēc draudiem ignorēt pamieru. Papildu niknumu uzjundīja arī pirmdien aizsāktās ikgadējās dienvidkorejiešu un amerikāņu kopīgās militārās mācības. Demonstrējot neapmierinātību, Ziemeļkoreja pārrāvusi vienīgo ārkārtas telefonsakaru līniju, kas savienoja abu Koreju armijniekus.
Ziemeļkoreja arī pagātnē nereti biedējusi kaimiņus, turklāt šī nav arī pirmā reize, kad Phenjana draudējusi Seulai ignorēt abu starpā noslēgto pamieru, kas apturēja 1950.-1953. gada Korejas karu. Līdzīgu iebiedēšanas taktiku Phenjana pielietoja arī pēc 2009. gada kodolizmēģinājuma un tai sekojošā starptautiskās sabiedrības nosodījuma.
Varēšana «iepaliek»
Šoreiz Phenjanas draudi vērtēti nopietnāki nekā agrāk, viešot satraukumu reģionā. Dienvidkoreja brīdinājusi Ziemeļkoreju, ka tā nevar vienpusīgi denonsēt pamieru. «Mēs pieprasām, lai Ziemeļkoreja atsauc piezīmes, kas apdraud stabilitāti un mieru Korejas pussalā un visā reģionā,» uzstāja Dienvidkorejas vara.
Arī ASV Baltais nams uzsvēra, ka ir satraukts par «agresīvo retoriku», taču tādēļ neplāno mazināt sankciju žņaugu ap Phenjanu.
Analītiķi mierina, ka Ziemeļkorejas kodoluzbrukuma draudi ir maz ticami un jāpaiet vēl vismaz vairākiem gadiem līdz Phenjana varētu sasniegt ASV, taču neliela piesardzība no artilērijas un raķešu uzlidojumiem nenāktu par ļaunu Dienvidkorejai un Japānai.
«Viņu uzbrukums spētu sasniegt jebkuru vietu Dienvidkorejā un Japānā,» ziņu aģentūrai Reuters atzina Korejas Aizsardzības tīkla vadītājs Šins In Kuns.
Bažas pārņēmušas arī dienvidkorejiešus, kuri gadu gaitā pieraduši ar vēsu prātu uzņemt provocējošos Ziemeļkorejas izteikumus. «Līdz šim mani šis jautājums neuztrauca,» raidsabiedrībai BBC sacīja kāds Seulas iedzīvotājs, norādot, ka tagad situācija ir mainījusies, jo jaunais Ziemeļkorejas līderis ir neprognozējams.
Citi netic Phenjanas draudiem. «Iespējamība mirt no Ziemeļkorejas bumbas, visticamāk, ir krietni mazāka, nekā iet bojā autoavārijā. Man ir labākas lietas, ko darīt, nekā uztraukties par karu,» aģentūrai AP norādīja kāds biroja darbinieks. «Ziemeļkoreja apzinās, ka tai karš būtu pašnāvība.»
Statistika rāda, ka Ziemeļkorejas militārās tehnikas un kareivju skaits daudzkārt pārsniedz Dienvidkorejas, tomēr Phenjana nav tik varena, kā varētu domāt, pētot statistikas datus. Tās aptuveni pusgadsimtu vecā tehnika ir novecojusi, turklāt arī kuplās kareivju rindas ir vāji apmācītas.
Militārās varenības uzturēšana nav lēts prieks, taču bada un līdzekļu trūkuma mocītā valsts, kas galveno uzmanību veltījusi kodolbruņošanās attīstībai, nespētu pilnvērtīgi stāties pretim turīgajām valstīm. Lai gan Ziemeļkorejai ir aptuveni 820 kaujas lidaparātu, tai nepietiek pat degvielas, lai veiktu uzlidojumus, nemaz nerunājot par apmācībām, lai uzturētu formā savus karavīrus.