Īpaši nozīmīgs notikums
«Līdz šim Latvijā uzstādītās ērģeles ir bijušas vai nu atvestas no citu valstu baznīcām, vai arī atjaunotas no vecām, bet šīs ir pilnīgi jaunas,» paskaidro JVLMA rektors Artis Sīmanis. Viņš uzsver, ka šis ir ļoti nozīmīgs notikums ne tikai augstskolā studējošajiem topošajiem mūziķiem, bet arī visiem Latvijas ērģelniekiem. Ērģeles turpinās apliecināt Latvijas ērģeļbūves kvalitāti ne vien pašmāju studentiem, bet arī plašākā kontekstā†- izmantojot jaunbūvēto instrumentu, būs iespēja rīkot starptautiska līmeņa ērģeļspēles meistarklases. Svinīgais koncerts, kurā piedalījās Latvijas vadošie ērģelnieki, JVLMA mācībspēki un studenti, kā arī visi, kas palīdzējuši akadēmijai īstenot šo grandiozo projektu, noritēja Borisa un Ināras Teterevu fonda mākslas festivāla Tete-a-Tete ietvaros. Pasākumu pagodināja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
«Šis ir unikāls projekts tāpēc, ka pēdējos simt gados Latvijai līdz šim vispār no jauna uzbūvētas bija tikai divas ērģeles, un tās tika izgatavotas ārzemēs. Latvijas Universitātes aulā atrodas 1937. gadā vācu Walcker firmas izgatavotais instruments, savukārt zviedru firmas Akerman & Lund ērģeles 1972. gadā Mūzikas akadēmija saņēma kā dāvinājumu. Ērģeļbūve attīstās tikai ārzemēs, jo pasūtītājiem Latvijā naudas nav. Šis ir īpaši nozīmīgs notikums, jo akadēmijas jaunās ērģeles izgatavojis Latvijas ērģeļbūvētājs,» stāsta JVLMA ērģeļklases vadītāja asociētā profesore Vita Kalnciema.
Tas ir to vērts
Šis ir mācību instruments, kas ļaus jaunajiem ērģelniekiem atbilstoši sagatavoties koncertēšanai un kalpošanai nozīmīgākajās Rīgas baznīcās, kurās lielākoties atrodas triju un četru manuāļu instrumenti. «Stabuļu instruments ir ļoti dārgs prieks, bet tas ir to vērts, jo ir dabisks pieskāriens, jaunie ērģelnieki var izjust, kā pareizi veidojas ērģeļu skaņa. Līdz šim mums akadēmijā bijuši tikai divu manuāļu instrumenti,» piebilda V. Kalnciema. Jaunās ērģeles atrodas vēsturiskajā ērģeļu klasē, kurā strādājuši profesori Pauls Jozuus un Nikolajs Vanadziņš.
«Irēnes Narvaites ziedojumu saņēmām 2010. gadā, taču tā vēl bija aptuveni puse no jaunām ērģelēm nepieciešamā. Lai piesaistītu līdzekļus, rīkojām daudzus labdarības pasākumus. Īpašu labdarības koncertu sniedza Maestro Raimonds Pauls, vairāk nekā 20 ērģelnieku piedalījās ērģeļmūzikas maratonā pagājušā gada 30. augustā, vācot ziedojumus, es pats kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti sniedzu piecus koncertus ASV un Kanādā,» stāsta JVLMA rektors un saksofonists Artis Sīmanis. Visu atbalstītāju vārdi iemūžināti īpaši izveidotā goda plāksnē, un ir sagadījies, ka tieši šogad svinama simtgades atcere Irēnei Narvaitei, kura, aizejot mūžībā 95 gadu vecumā 2009. gadā Hamburgā, novēlēja savai kādreizējai augstskolai mantojumu, kas ļāva sākt jauno ērģeļu izbūvi.
«Viens ir sastiķēt no vecām detaļām, bet pavisam kas cits ir pilnīgi jauna instrumenta radīšana. Esam izgājuši cauri visam procesam, kā top pilnīgi jaunas ērģeles,» priecājas V. Kalnciema. Viņai piekrīt arī mācītājs un ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš, kura vadītajā Ugāles ērģeļbūves darbnīcā jaunais instruments tapis. «Līdz šim būvējām galvenokārt ērģeļu pozitīvus. Siguldas baznīcai uzbūvējām jaunas ērģeles, bet ar daudzām lietotām daļām. Šis ir unikāls projekts, jo šīs ērģeles paliek Latvijā, nevis ceļo uz Zviedriju vai Šveici. Tas vien jau ir ko vērts, ka latvietis uzticējies latvietim,» atzīst J. Kalniņš. Viņš arī uzsver, ka mācību instruments nav nekāds «otrās šķiras instruments». Gluži otrādi - ar ierobežotiem telpas un reģistru skaita resursiem jāuzbūvē tāds instruments, lai students ne tikai vienkārši spiestu taustiņus, bet varētu arī apgūt māksliniecisko pusi. «Studentam jāvingrinās stundām ilgi, un skaņai jābūt tādai, kas viņu nenogurdina. Tai jābūt skaistai, atraktīvai - lai būtu interesanti, lai neriebtos, neapniktu spēlēt.» Šī ir arī pirmā reize, kad beidzot Latvijā pilnā mērā īstenots šāds projekts pēc visiem starptautiskajiem standartiem. Tas nozīmē, ka ir pasūtītājs - JVLMA -, kurš formulē, ko viņam vajag. Ir arī eksperts - tehniskais konsultants un uzraugs ērģelnieks Tālivaldis Deksnis - un īstenotājs - Ugāles ērģeļbūves darbnīca, kas strādā jau 22 gadus. Jaunās ērģeles tur uzbūvētas gada laikā, un pie tām strādājuši visi pieci darbnīcas meistari.