Ar pagājušajā nedēļā notikušajām sanāksmēm to īpaši apstiprināja aktīvā un nacionālistu valdību saliedētā Višegradas grupa Centrāleiropā, kuras līderi pulcējās Polijas pilsētā Kriņica-Zdrojā, un Vidusjūras valstu grupa, kuras līderus pie sevis uzņēma Grieķija.
Britiem zaudējot iespēju ietekmēt notiekošo ES un līdzšinējā ES motora -Vācijas un Francijas - sazobei mazinoties, tiek vairāk meklētas reģionālas pieejas dažādu ES problēmu risināšanā, kas balstītas vai nu vienādās interesēs un problēmās, vai līdzīgu politisko spēku nākšanā pie varas reģionā.
Ziņu aģentūras Bloomberg analītiķis Leonīds Beršidskis pauž viedokli, ka viens no pašreizējās ES (jau neņemot vērā Apvienoto Karalisti) interešu un politikas sadalījuma modeļiem ir dalībvalstu «pulcēšanās» trīs blokos.
Ziemeļu bloks
Viens koncentrējas ap Vāciju un iekļauj Beniluksa valstis (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga), Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Dānija) un Baltijas valstis. Vācijas kanclere Angela Merkele gan speciāli neveidojot šādu bloku, drīzāk šīs valstis vieno savā ziņā līdzīga ekonomiskā politika, visai stingra budžeta izdevumu veidošanas politika un vismaz kādu laiku arī tolerance pret imigrantiem.
Tiesa, šajā ziņā tieši pēdējais pusgads ir iezīmējis visai krasas noskaņas izmaiņas vismaz iekšpolitiskajā retorikā gan Vācijā, gan Latvijā, gan arī strīdus par stingrāku robežkontroli starp Dāniju un Zviedriju, Dāniju un Vāciju migrācijas krīzes radīto problēmu dēļ.
Vidusjūras grupa
Pagājušās nedēļas nogalē ciešāku sadarbību jaunā līmenī akcentēja ES dienvidvalstis. Līdz šim visai amorfais un galvenokārt tikai ekonomisko problēmu vienotais valstu grupējums mēģina kļūt par politisku veidojumu.
Piektdien Atēnās grieķu premjerministra Alekša Cipra vadībā pulcējās Francijas, Itālijas, Portugāles, Maltas un Kipras līderi, kā arī ieilgušās valdības veidošanas krīzes mocītās Spānijas pārstāvis, lai spriestu, kā AFP skaidroja A. Ciprs, kā cīnīties pret «marginālo un rasistisko uzskatu un netolerances» izplatīšanos ES, kā arī saskaņotu viedokļus par ES nākotni pēc Brexit pirms 16. septembra ES samita Bratislavā, kurā vairs nepiedalīsies Lielbritānija.
«Višegradas valstīm nedrīkst ļaut dominēt debatēs par ES nākotni,» intervijā Le Monde teicis Ciprs.
Austrumi jeb Višegrada
Taču visskaļākais un uzstājīgākais no blokiem pēdējā laikā ir tieši Višegradas jeb, kā to dēvē Bloomberg analītiķis, Austrumu bloks. Tas par sevi nepārprotami atgādināja Kriņicas ekonomikas forumā pagājušajā nedēļā, kura laikā notika arī Višegradas valstu - Čehijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas - līderu un parlamenta vadītāju tikšanās.
Par šīs grupas neformālo līderi kļuvis Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kuram forumā piešķīra Gada cilvēka balvu. New Europe vēsta, ka, balvu saņemot, viņš paziņojis, ka «tikai valstis, kuras saglabā savu vēsturisko, reliģisko un nacionālo identitāti, izdzīvos un būs stipras». Kopā ar balvas pērnā gada laureātu - Polijas labējās partijas Likums un taisnīgums (PiS) līderi Jaroslavu Kačiņski - viņi runāja par nepieciešamību uzņemties iniciatīvu, lai veiktu «kultūras kontrrevolūciju», radikāli reformējot ES pēc Brexit.
Viņi vēlas stiprināt nacionālo valdību un parlamentu lomu, mazināt liberālismu, stiprināt «migrantu vājināto» nacionālo identitāti, iekļaut ES vairāk austrumeiropiešu, piemēram, Serbiju.