Rudenī daļa atgriežas
Veikalu Maxima tīklā trūkst aptuveni 500 darbinieku, un līdzīga situācija bijusi arī pērn - šogad ir par 20 vakancēm mazāk. «Rudenī darbaspēku atrast ir vieglāk, jo cilvēki, kas dodas vasaras peļņā, atgriežas,» skaidro SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. Visvairāk darbinieku vajag Rīgā, kur cilvēkiem ir plašākas iespējas atrast citu darbu. Līdzīgi situāciju raksturo Rimi Latvia personāla vadītāja Līga Stabulniece, kura Dienai stāsta, ka patlaban veikalos aktuālas ir apmēram 300 vakances, no tām 80% ir Rīgā. «Īpaši sarežģīta situācija ir dažos Rīgas veikalos, kur trūkst pat 10% no darbiniekiem. Ja pēta pēdējo triju gadu statistiku, vakanču skaits pašreiz ir apmēram tāds pats kā 2013. un 2014. gadā. Kopumā mums trūkst 6% no kopējā darbaspēka,» skaidro L. Stabulniece. Augusts un septembris, kā arī maijs un jūnijs regulāri ir laiks, kad vakanču skaits ik gadu pieaug, attiecīgi ziemas mēnešos tiek prognozēta brīvo vietu samazināšanās. Neliels vakanču skaita pieaugums parasti ir vērojams arī decembrī, kas veikaliem ir īpaši darbīgs laiks svētku dēļ.
NVA dati liecina, ka uz 7. septembri reģistrētas 319 mazumtirdzniecības veikalu pārdevēju un 133 kasieru vakances, tāpat parādās 64 brīvas pārdevēju-konsultantu un tikpat pārdošanas speciālistu darbvietas, kā arī 55 tirdzniecības zāles darbinieku vietas.
Atverot, piemēram, Rimi mājaslapu, nevar nepamanīt, ka potenciālais darba ņēmējs tiek pievilināts dažādos veidos - arī ar karjeras veiksmes stāstiem un poētiskā valodā sarakstītiem amatu aprakstiem. Piemēram, maiznieka amats aprakstīts šādi: «Smaržīga un svaiga maize katru rītu, savām rokām gatavota... Garšo Tev un citiem. Prieks un gandarījums par paveikto - tāda ir maiznieka amata būtība!» Studentiem tiek piedāvātas gan prakses vietas, gan elastīgs darbalaiks, apvienojot darbu ar studijām. Taču ir arī tādi veikalu tīkli, piemēram, Mego, kam mājaslapa internetā patlaban ir izstrādes stadijā, tāpēc darbinieku galvenais pievilināšanas veids ir veikalu durvju stiklā ielīmētas sludinājumu lapiņas, kurās minēts, ka darbiniekus meklē steidzami.
Kā atbalstīt darba devējus
«Tā nav pat vakardienas, bet aizvakardienas problēma,» norādot uz ilgstošu tendenci, par darbaroku trūkumu saka Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis. Viņaprāt, darba devējus no valsts puses varētu balstīt, neapliekot ar nodokļu slogu viesnīcu un transporta izdevumus, ko uzņēmumi apmaksā darbiniekiem.
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs Dienai prognozē, ka darbaroku trūkums novedīs pie darba algas pieauguma, tāpēc var celties cenas. «Mainoties minimālajai algai, piens sadārdzināsies par vienu centu, kausētais siers Dzintars - par diviem. Ja ar nodokļiem neapliekamo minimumu palielinātu līdz 150 eiro, piena cena varētu samazināties par diviem centiem, bet sieram Dzintars un šprotēm - par trim,» norāda H. Danusēvičs un atgādina, ka darbaspēka izmaksas veido pat vairāk nekā 50% no preču piecenojuma.
Tirgotāju pārstāvis arī piebilst, ka tirgotāji vēlas panākt, lai darbinieku apmācību veiktu tikai tās iestādes, kas ir profesionālās izglītības iestāžu reģistrā, jo to programmas ir saskaņotas ar darba devējiem. Esot arī tādi mācību centri, kuru kursos nemāca reālajā darbā vajadzīgo. Tāpat H. Danusēvičs uzskata, ka darba devējam jādod tiesības pieņemt darbinieku vispirms uz trim dienām, nenokārtojot visus dokumentus, jo samērā bieži pretendenti izrādoties darbam nepiemēroti. Tas gan nenozīmētu, ka šim darbiniekam neko nesamaksās, pat ja viņš izturēs tikai vienu dienu. Tirgotāji arī gribētu tādu datubāzi, kurā redzama darba pieredze - cik bieži cilvēks darbu mainījis. «Ja ir atļauts veidot parādnieku datubāzi, kāpēc nevarētu izveidot arī strādājošo vēsturi?» prāto H. Danusēvičs. E. Beseris gan saka, ka pietiek ar darba pārrunām un dzīves gājuma aprakstu jeb CV, ko potenciālais darbinieks iesniedz.
Runā par optimizāciju
Lielajiem veikalu tīkliem ir iespējas darbiniekiem vairāk piedāvāt dažādus bonusus, piemēram, bezmaksas pusdienas (dažviet siltas, citur aukstas), transporta kompensācijas vai aizvešanu uz darbavietu, dienesta viesnīcu. Pēc zināma nostrādāta laika ir pieejama arī veselības apdrošināšana. Maxima tīklā strādājošajiem pērn atalgojums palielināts vidēji par septiņiem procentiem, taču, kā saka J. Beseris, nevar apgalvot, ka tas būtu ļoti ietekmējis vakanču skaitu. Kasiera starta likme Rīgā Maxima tīklā ir 2,65 eiro stundā uz papīra. Salīdzinājumam: restorānu ķēdē McDonalds - kā aicinājums pieteikties darbā - starta likme ir 3,33 eiro. Rimi savu stundas likmi Dienai nenosauc, taču atzīst, ka pārbaudes laikā samaksa ir mazāka un vēlāk tiek pārskatīta. Savukārt veikala Stockmann vakanču saraksta priekšgalā ir darbs Trakajās dienās, solot 2,93-3,35 eiro stundā uz papīra. Šajā veikalā ir arī citas vakances, taču to lielākā daļa tiek piedāvātas uz nepilnu darba slodzi.
Mazākiem veikaliem priekšrocības ir drīzāk emocionālas - H. Danusēvičs min cilvēcīgāku attieksmi, ģimeniskuma sajūtu. Tomēr ir veikali, kuros ir 24 darbvietas, bet gada laikā nomainās 25 cilvēki. Dienas novērojumi liecina, ka tirdzniecības vietu - kurās meklē darbiniekus - spektrs, ir ļoti plašs, ieskaitot tirgotājus Centrāltirgū.
Domājot par risinājumiem nākotnē, visbiežāk tiek minēta optimizācija un pašapkalpošanās kasu ieviešana. «Ja klientam jāizvēlas stāvēt garākā rindā vai aiziet uz pašapkalpošanās kasi, visticamāk, liela daļa izvēlēsies par pirkumu norēķināties pašapkalpošanās kasē,» spriež L. Stabulniece, komentējot Rimi plānoto pilotprojektu. Maxima jau vairākos veikalos pašapkalpošanās kases ir uzstādījusi, burtiski pirms dažām dienām septiņas šādas kases atklāja Slokas ielas veikalā un līdz gada beigām atvērs vēl trijos veikalos. Optimizācija skar arī esošos darbiniekus. «Nav vairs vienas profesijas, tiek darīts viss, lai esošos darbiniekus maksimāli daudzveidīgi apmācītu,» saka N. Krūzītis.