Tieši Veimāras republikā 20. gados dzima un attīstījās ekspresionisms un atonālā mūzika. Izstādē par deģenerātiem tika pasludināti 112 mākslinieki, viņu vidū: Marks Šagāls, Makss Ernsts, Oto Dikss, Vasilijs Kandinskis, Pauls Klē, Makss Bekmanis, Els Ļisickis. Arī dadaists Kurts Šviterss, kurš 1937. gadā Vāciju pameta un pārcēlās uz dzīvi vispirms Norvēģijā, tad - Kambrijas grāfistē. Piemineklis simbolizēs mākslas uzvaru pār ļaunumu. Savukārt Londonas Tate Modern nākamā gada sākumā tiek plānota liela Kurta Švitersa daiļradei veltīta izstāde.
2010. gada 7. maijā Berlīnē, Nīderkirhnerštrāses ielā, rajonā, kurā savulaik atradās gestapo un SS centrālā pārvalde, kā arī Berlīnes mūris, tika atvērts muzejs ekspozīcija Terora topogrāfija - perfekti askētiska dzelzsbetona un stikla konstrukcijas ēka, kuras arhitekte ir vāciete Urzula Vilmsa. Muzeja būvniecība izmaksājusi 20 miljonus eiro. Pastāvīgajā ekspozīcijā atrodas vairāki tūkstoši fotogrāfiju ar zinātniskiem komentāriem, kuri stāsta par trešā reiha dzimšanu, uzplaukumu, nacistu pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēcību un viņu impērijas galu. Ekspozīcijā iekļautas arī fotogrāfijas no ebreju slepkavošanas Šķēdē pie Liepājas. Ieeja muzejā ir bez maksas, iesaku to apmeklēt ikvienam.
Par šo ekspozīciju neiespējami runāt vispārīgi, tādēļ pievērsīšos tikai vienai fotogrāfijai, kas uzņemta 1936. gada 13. jūnijā Hamburgā: «Blohm & Stross kuģu būvētavas strādnieki un skatītāji nacionālās himnas un Horsta Veseļa himnas dziedāšanas laikā pēc Ādolfa Hitlera uzrunas par godu Vācijas flotes mācību kuģa Horst Vessel nolaišanai ūdenī.»
Šajā fotogrāfijā redzami simtiem cilvēku, kuri Hitlera virzienā pacēluši rokas nacistu sveicienā. Vēsture saglabājusi daudz tādu attēlu no parādēm, sanāksmēm, maršiem, mītiņiem un partijas kongresiem, kuros redzams, kā bars cilvēku sveic fīreru tā, kā pieklājas un ir pieņemts. Bet šī konkrētā fotogrāfija ir atšķirīga. Salutējošā pūļa vidū stāv kāds, kurš, iespējams (viņa identificēšana joprojām esot strīdīga), ir Augusts Landmesers vārdā. Viņš, kurš izskatās pēc miesās spēcīga kuģu būvētavas strādnieka, ir vienīgais barā, kurš nesalutē, bet protestā ir sakrustojis rokas uz krūtīm. Fotogrāfijā viņš ir iezīmēts ar apli, lai skatītājiem būtu pamanāms. Vēsturnieku komentārs par šo foto: konformisms un noraidījums.
Noraidījums, varbūt - vienkārši cilvēciskas šaubas. Nav viegli šaubīties vienprātības pārņemtā barā. Tomēr tieši Augusta Landmesera šaubas vai protests manifestē veselo saprātu. Viņš pūlī ir vienīgais.
Kopš Augusts Landmesers Hamburgā nepacēla roku nacistu sveicienam, ir pagājuši 76 gadi.